Ja citi aizbrauc atpūsties un no gultas veļas ārā tikai ap 10:00, tad tas nav mūsu gadījums 🙂 Kārtējais agrais rīts 🙂 Esam Cebu pilsētā un gribās pēc iespējas ātrā aizbraukt prom no pilsētas, lai ar taksi dotos uz ostu. Bērniem nekādu drošības pasākumu, kā mammas klēpis, taksī nav paredzēts, tāpēc nākas iztikt kā ir.
Līdz ostai nav tālu jābrauc un tikmēr veros ārā pa takša logu un vēroju Cebu pilsētas skatus. Spilgtākais, kas iespiedies atmiņā ir pusplikie un pat plikie bērni, kas dzīvo uz ielām. Skats ir sirdi plosošs un ja vēl redzi zīdaini, tad vispār liekas, ka smadzenes tajā brīdī uzsprāgst. Lai saprastu kā tas aptuveni izskatās apakšā ievietoju bildes, kas lieliski atspoguļo uz ielas esošo situāciju.
Esam ieradušies ostā, lai dotos uz Bohol salu, kur pavadīsim 4 naktis. Pirms tam biļešu kasē uz vietas nopērkam biļetes un izejam bagāžas kontroli.
Vakar Cebu lidostā nesanāca nofotografēt brīdinājumu par Zikas vīrusu, kas pasaulē radījusi satraukumu par atrasto saistību, ka grūtniecības laikā ar Zikas vīrusu inficētajām mātēm dzimst bērni ar mikroceāliju jeb piedzimstot bērnam ir mazs galvaskauss, smadzenes, kas izraisa garīgu atpalicību. Pati esmu gandrīz sasniegusi grūtniecības 5 mēnesi un šādus uzrakstus redzot nav ļoti forša sajūta, turpretim šodien Cebu ostā ieraudzījām brīdinājumu par Ebolas vīrusu.
Uzreiz atmiņā nāk 1995.gada filma “Outbreak”, kur Āfrikā dzīvojošs mērkaķis, kas inficējies ar vīrusu, izraisa epidēmiju ASV.
Kamēr gaidām savu kuģi, tikmēr pa televizoru rāda multenes, lai mazie ceļotāji būtu izklaidēti un nosacīti vecāki zinātu, ka viņus te var atrast.
Brauciens ar Oceanjet kuģīti ir 2h garš. Pa ceļam rāda filmu ar Džekiju Čanu, tikai skaļās rūkoņas dēļ neko īsti nevar dzirdēt 🙂
Līdz viesnīcai ir 45 minūšu brauciens un mēs izvēlamies ņemt tuk tuku nevis taksi. Rēzija jau pēc neilga laika, tuk tuka rūkoņas ieaijāta, ir ielaidusies pusdienas miedziņā. Šoferītis ik pēc 3 minūtēm pīpina katram pretimbraucošajam, bet es no pīkstieniem visu laiku sabīstos un bīnos kā Rēzija vēl nav pamodusies.
Savu viesnīcu uzreiz neatrodam, jo izrādās ar transporta līdzekļiem pie tās piebraukt nevar. Aptuveni sapratuši, kur tā atrodas paņemam visas savas somas un pa pludmali dodamies uz to. Mūsu viesnīca uz 4 dienām būs ISIS Bungalows. Pati viesnīca ir maziņa, kur no bungalo līdz pludmalei var ar roku aizsniegt 🙂
Diena ir pusē un tāpēc nesteidzoties baudām pastaigas pa piekrasti, spēlējāmies ar krabjiem un aprokam Rēzijas mantas smiltīs 🙂
Rēzija ir kļuvusi par īstu dabas bērnu 🙂 Bez problēmām ņem rokās mazos krabjus, kopā ar tēti tos meklē un vēro kā tie dzīvo uz klints sienām 🙂
Tepat pludmalē ir iespēja izmasēties un relaksēties, jo tieši tas ir tas, ko dara atvaļinājumā 🙂
Dienas, kad nav paredzētas kādas braukšanas vai ekskursijas viennozīmīgi ir labākās, kad uz visiem 100% var pavadīt laiku rotaļās, pastaigās un sarunās ar savu bērnu. Šķiet mazais cilvēciņš nevar justies vēl labāk kā būt kopā ar vecākiem 🙂
Vakarā devāmies vakariņās uz mūsu viesnīcas restorānu. Vakariņās vienmēr ir pieejamas svaigas jūras veltes, kuras pats izvēlies un turpat uz grilla tās tiek uzceptas 🙂 Es par jūras mošķiem un zivīm neesmu sajūsmā, tāpēc mēs ar meitu izvēlējāmies grillētu gaļiņu, bet vīrs nespēja turēties pretim lielajām garnelēm 🙂 Diemžēl lobsteru neņēmās pasūtīt, jo tas bija tik liels kā roka un jāapēd ir vienam bez palīgiem 🙂
Pēc vakariņām vēl izkustējāmies pastaigājot gar pludmali, paskatījāmies koncertus kafejnīcās, kur vietējie mūziķi izpilda ārzemju hitus un pie viena sarunājām rītdienas braucienu ar laivu, kur mēģināsim rīta agrumā ieraudzīt kādu delfīnu, aizšaut pasnorkelēt un pazvilnēt uz kādas citas mazākas saliņas 🙂 Gaidām rītdienu 🙂
Seko mūsu piedzīvojumiem un ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
Nākamajā rakstā dodamies uz iepazīt Bohol salu.
