Iepriekšējā dienā iztrakojušies pa okeāna viļņiem un beidzot piepildījuši savu vēlmi par sērfošanu bijām gatavi nākamajiem piedzīvojumiem!
Diena rādījās burvīga, jo pie debesīm nebija neviens mākonītis! Šodienas plāns bija zināms, bet ne prātā nenāca kā tas izskatīties dzīvē 🙂 Šķērsosim Fuerteventuras salu tās šaurākajā vietā!
Ar busu aizvizinājāmies līdz pilsētiņai Costa Calma, kur sākās mūsu piedzīvojumi! Ieliku Rēziju ķengursomā, tētis savu fotoaparāta somu ziedoja meitas pudelīšu kolekcijai, kā arī ūdens rezervēm un mēs bijām gatavi ceļam! Mūsu ceļš sākumā gāja caur nelielajai Costa Calma pilsētiņai, kas izveda mūs pie okeāna krasta.
Vējš, kā jau bija pierasts, pūta no visas sirds, tāpēc mazo dāmu biju saģērbusi nedaudz siltāk. Jāmin, ka mammas, kas vēlas ar saviem mazajiem ķipariem braukt atpūsties uz Kanārijām, obligāti ir jāņem līdzi cepurīte. Ne tikai pret saulīti, bet arī pret vēju. Vispār jāsaka, ka vasaras kleitiņas un īsroku bodīšus mēs vispār neizmantojām. Ja nu, vienīgi pilnīgā aizvējā vai zem kādas siltākas drēbes….
Ejot gar pludmali tikai noskatījāmies uz bariņu kaitotāju, kas jau iemēģināja okeāna viļņus, jo tie tā vien vilināja ūdens sporta piekritējus.
Pludmale un skati visapkārt tiešām bija skaisti un elpu aizraujoši! Rēzija visu laiku, ko gājām caur pilsētai un gar okeāna krastu skatījās uz visām pusēm un brīnījās. Rēzijai ķengursoma tīri labi patīk un it īpaši, ja mēs staigājamies esot tajā. Nekādas protesta akcijas vai čīkstēšanas. Droši vien tas tāpēc, ka redz daudz vairāk, nekā guļot ratos 🙂
Kamēr nenogriezāmies uz ceļu, kas veda prom no pludmales, tikmēr vējš nerima. Visu to laiku turēju Rēzijai ciet ausis, jo bija bail, ka sapūtīs.
Mums tika pateikts, ka sala tās šaurākajā vietā ir 2km gara, tāpēc lieki neiespringām un nodomājām, kas tad ir 2km. Nekas! Pfffe 🙂 Nogriezušies uz tuksneša pusi sākām savu ekspedīciju 🙂
Jā….. Apkārt neviena koka vai palmas. Tikai tuksnesi ar akmeņainu segumu, sakaltuši, dzelkšņaini tuksneša krūmiņi un uz priekšu un atpakaļ viens vienīgs plašums. Nodomājuši, ka mums jāiet vien 2km, tad nekādas problēmas. Sakiet tikai, uz kuru kalna kori jāskatās un ejam uz priekšu
Ceļojumā līdzi nebiju paņēmusi kedas, tāpēc man kājās bija siksniņu sandalītes. Ne īpaši piemēroti apavi šāda veida pārgājienam Lieta tāda, ka man čemodānā bija jādod priekšroka meitas drēbītēm un citām lietiņām, tāpēc mammai lieki apavi nebija līdzi. Nu, nekas… Stulbākais visā tajā bija tas, ka ņemot vērā to, ka man ķengursomā bija Rēzija, tad bija visai grūti redzēt, kas tev notiek zem kājām. Tad nu, es ar savām sandalītēm nodevu pa visiem ērkšķu krūmiem
Jau pirmais pakalniņš, kuru ieraudzījām un bija jāpievarē, nodomājām, ka aiz tā skalosies okeāns un būs otrs salas krasts, jo iet jau vien 2km. Kad bijām šā pakalna pašā augšā sapratām, ka neizskatās tā kā bijām domājuši Pretim pletās tuksnešaina ieleja ar kalnu tālienē un skaidrs, ka okeāns ir kaut kur tālāk aiz tā. Nekāda lielā izvēle mums nebija, tāpēc nosmējāmies uz devāmies tālāk. Rēzija bija paspējusi ķengursomā aizmigt, līdz ar ko viņa pat nenojauta, kur esam iekūlušies
Pārvarējuši lielo ieleju un sasnieguši otro pakalnu bijām jau ekstāzē, bet neliels pārsteigums bija, kad ieraudzījām, ka vēsture atkārtojas…. Pretī tieši tāda pati ieleja un kalni tālumā. Atpakaļ iet sanāktu tālāk nekā uz priekšu, Rēzija gulēja, līdz ar to man satraukums nekāds. OK, ejam uz priekšu Pa ceļam uztaisījām bildi, kur redzams, ka esam tuksneša vidū
Ceļš nebija no tiem vieglākajiem… Zem kājām akmeņi, ērkšķaini krūmi, kalni un lejas…bet neskatoties uz to, mūsu grupiņai bija diezgan raits solis.
Mazais Klāvs pa ceļam bija atradis kāda dzīvnieka kaulu, kas bija te gulējis jau krietnu laiku. Nēsāja to rokās kā trofeju! Sapriecājies, ka jau ir redzams otrs krasts paklupa un pamatīgi nobrāza kājas. Pats smieklīgākais visā tajā bija tas, ka pirmais, ko apraudājies puika pateica bija: “Kur ir mans kauls?”.
Beidzot ieraudzījuši otru krastu jutāmies kā varoņi Rēzija bija nogulējusi visu ceļu un tikko kā pamodusies pieprasīja ēst. Tētis žigli vilka no somas meitai sagatavoto pudelīti un mēs ieturējām pusdienas.
Otrā salas pusē mūs sagaidīja lieliskas pludmales, skaisti klinšaini krasti un sērfotāju pilsētiņa La Pared. Šajā pilsētiņā dzīvot apmetās pārsvarā sērfotāji, supotāji vai kaitotāji, jo tepat blakus atrodas lieliska pludmale ar superīgākajiem viļņiem. Visa pludmale ir pilna ar sērfotājiem. Tie šeit ir sacēluši pa teltis!
Beidzot tikām līdz mūsu busiņam, kas mūs jau gaidīja otrā pusē un varējām atvilkt elpu. Visu šo noieto ceļu pa tuksnesi cerēju, ka tas viss ir joks un aiz nākamā kalna mūs gaidīs buss Nop!
Pēc Endomondo sanāca, ka esam nogājuši 9km divās stundās Visai pieklājīgs ātrums 4,5km/h ņemot vērā visus apstākļus
Gāju un domāju: “Nez, kura māmiņa piekristu šķērsot 9km pa tuksnesi ar bērnu uz rokām?”. Katrā ziņā Rēzija jutās ļoti labi visus 9km, tikai mammai bija lieki 7kg 500g, bet neskatoties uz to, es jutos ļoti labi. Gan jau būs mammas, kas teiks, ka tas nav normāli, bet es nenožēloju, ka uzdrīkstējāmies uz šādu piedzīvojumu Mums patika!
Samainījušas pamperus varējām doties uz kafejnīcu, lai nedaudz atgūtu spēkus
Vēlāk devāmies uz pludmali, kur pavadījām dienas atlikušo daļu.
Katrs nu, varēja savu laiku pludmalē pavadīt kā vēlējās. Viens sēdēja un meditēja skatoties uz okeāna viļņiem, viens gāja izlūkos, ko tie sērferi dara tepat aiz stūra, kāds peldējās, cits taisīja smilšu pilis. Mēs ar Rēziju tikmēr pastaigājāmies ar ratiem pa klints augšu, jo ar ratiem līdz pludmalei tikt nevarēja. Mazā tikmēr nosnaudās, bet pēcāk arī tētis atnāca nomainīt mammu, lai varu nokāpt līdz pludmalei.
Klāvs no savām kļūdām tā arī nebija mācījies un atkal staigāja vienā vienīgā kreklā, kas bija palicis, kaut nedaudz sauss. Pats labākais, ka viņa mamma iepriekšējā dienā bija paņēmusi rezerves drēbes un tad viss bija labi, bet šodien tieši par skādi drēbes nebija paņemtas
Atpakaļ ceļā uz villu iebraucām vietējā alveju audzētavā, kur mums pastāstīja gan par to audzēšanu, gan par to izmantošanu kosmētikā. Lielākā alveju audzētava atrodas uz Tenerifes salas, taču priekšstatam mums bija gana arī ar šo.
Kosmētikā var izmantot tikai alvejas, kam ir dzeltenie ziedi Katram no mums bija iespēja iesmērēties ar alvejas lapu želejiņu. Kam bija noskrāpētas kājas, ejot pa šodienas tuksnesi, kam nosauļots kakls…. Mazā Rēzija arī dabūja svaigu alveju uz savas mazās sejiņas Tā tik ātri iesūcas ādā, ka nekas nepaliek pāri! Pat lipīgs nekas nepaliek Protams, ka šādas audzētavas cenšas iebraukušajiem tūristiem pārdot arī savu produkciju, bet mēs pa lielam braucām, tāpēc, lai redzētu kā tur izskatās. Nevar noliegt, ka arī pati produkcija nav peļama. Katrā ziņā šis ir krietni labāk, nekā Turcijā piedāvātie kažoki
Mēs nopirkām mūsu dāmai saules aizsargkrēmu 50nieciņu, ko varēsim izmantot arī pienākot mūsu vasarai.
Izpētījuši alvejas, devāmies uz veikalu, lai sarūpētu sev vakariņas. Šovakar izdomājām, ka gatavosim mājās. Lielais vairums nobalsoja par grillētām zivīm, tad nu, devāmies lūkot zivju piedāvājumu veikalā. Skaidrs, ka nevienu no šīm zivīm mēs nepazīstam un nespējām iedomāties kā viņas garšos un cik asakainas tās būs. Nu, ko! Jāizvēlas ir! Izvēlējāmies zivis, kas izskatījās vairāk līdzīgas tām, ko var iegādāties pie mums Latvijā.
Kā izrādās uz Jaunā gada laiku veikalos zivju produktu cenas ir augstākas, tāpēc vietējie iedzīvotāji jau laicīgi iepērk zivis un saliek tās saldētavā. Mums gan likās, ka ar visu paaugstināto cenu, tās bija lētas, ja salīdzina ar Latvijas cenām. Tā piemēram, tīģergarneles uz Jaungadu maksāja 8EUR/kg, bet visā pārējā laikā tām cena ir vidēji 5EUR/kg.
Mūsu zivju grillēšana arī bija izdevusies un beigu rezultāts bija lielisks!
Parasti vakaros mēdzām vai nu, izbraukt uz kādu kafejnīcu vai gatavot mājās paši. Viss atkarīgs no noguruma pakāpes un vēlmēm Visos krogos, kuros bijām Rēzija vienmēr bija līdzi, jo devāmies visi kopā. Meita sēdēja savos ratos, spēlējās ar mantiņām vai vienkārši vēroja apkārt notiekošo. Pilnīgi vienmēr viņa krogā aizmiga, jo sēdējām tajā kādas 2h noteikti.
Jauki… diena pavadīta ļoti interesanti Lai arī mazo Rēziju biju sargājusi no saules kā nu, mācēju, tomēr vakarā manīju, ka arī viņa ir noķērusi saulīti uz vaigiem. Galvenais, ka iedegums nebija spēcīgs. Būs maza afroamerikāniete
Nākamajā rakstā par piedzīvojumiem Fuerteventurā 6. un 7.dienā.
