Šoreiz ceļojumu uz Portugāli izvēlējāmies no vietējā tūroperatora piedāvājuma, kas uz to brīdi likās saistošs. Mūsu ceļojums sākās nakts vidū. Cēlāmies 02:00, lai jau pēc 03:00 būtu Rīgas lidostā. Lai arī sākotnēji biju domājusi, ka mazo meitu Rēziju (1 gads 2 mēneši) apģērbšu jau tā, lai tikai pārliktu viņu autosēdeklītī, tomēr pēdējā brīdī pārdomāju. Kad bija laiks posties uz lidostu, Rēzija pat nepamanīja, ka es viņu pa miedziņam saģērbu. Protams, kad ņēmu ārā no gultiņas un nesu uz automašīnu, mazā dāma piecēlās un viss miedziņš bija vējā 🙂
Līdzi mums bija nododamā bagāža (līdz 20kg), bēbīša soma un rati. Pie reģistrēšanās lidojumam, reģistrējām arī bērnu ratiņus, kas mūsu gadījumā sastāv no divām daļām, kā arī izvēlējāmies ar tiem iet līdz pat trapam. Biju domājusi, ka Rēzija vēlēsies nosnausties, jo ir taču nakts vidus, bet mazajai dāmai tas pat prātā nenāca.
Lidojums uz Portugāli, Faro lidostu, bija caur Viļņu. 04:45 mēs pacēlāmies spārnos, lai jau pēc 50 minūtēm būtu Viļņā. Lidojuma laikā Rēzija aizmiga, bet ātri vien bija jau jāceļas. No Rīgas uz Viļņu lidoja gan atpūsties gribētāji uz Itālijas kūrortiem, gan Portugāli. Tad nu, sanāca, ka Viļņā visi izsijājās katrs uz savu lidmašīnu, kā arī atpūsties gribētāju pulciņam pievienojās Lietuvas tūristi.
Laiks starp lidojumiem bija gaužām maz. Paspējām tikai aizskriet uz lidostas labierīcībām, lai pirms garā lidojuma nomainītu pamperu, kā bija jau izziņota iekāpšana. Protams, neskatoties uz to, ka pampers tikko nomainīts tieši pirms kāpšanas iekšā meita izdomāja, ka vajag “pasēdēt” 🙂 Tad nu, skrēju fiksi atpakaļ uz labierīcībām, lai labotu sastrādāto šmuci.
Jāsaka, ka ģimenēm ar bērniem, protams, ir priekšrocība pie iekāpšanas lidmašīnā un arī pie reģistrēšanās pirms lidojuma, bet neviens ar mazajiem bērniem nemaz neraujas būt pirmais lidaparātā, jo tāpat visi vēl ilgi “bakstās”, kamēr atrod savu sēdvietu.
Lidojums no Viļņas līdz Faro bija 4h 50min. Pacelšanās mums nesagādāja nekādus nepatīkamus mirkļus. Mēģināju meitai dot padzerties, lai novērstu iespējamo ausu aizkrišanu, bet nu, jau ir tā: “Ja negribu, tad es negribu dzert!”. Daudzi vecāki uztraucas par to, ka bērnam var sāpēt austiņas spiediena dēļ, bet rādās, ka tas nav mūsu gadījums, jo nedz pacelšanās, nedz nolaišanās brīdī Rēzija, neko nedzēra, bet gluži pretēji spēlējās ar mantiņām.
Līdz ar to, ka meita iepriekš bija nedaudz pagulējusi, tad pirmo stundu viņa aktīvi mētāja lidmašīnas priekšējā sēdeklī ieliktos bukletus, kas pēc tas visi mētājās pie mūsu kājām.
Ja tagad ir jāsalīdzina kā bija lidot ar 5 mēnešu bēbi un tagad ar 1 gada jaunu bērnu, tad tieši gulēšanas ziņā bija krietni vieglāk, jo ja uznāca miedziņš, tad bez nekādas raudāšanas aizvēra actiņas mammas klēpī un gulēja nost, bet, kad lidojām 5 mēnešu vecumā, tad bija kādas 5 minūtes jāizkašķējas un jāmēģina cīnieties ar sajūtu, ka nāk miegs 🙂
Šajā lidojumā mazā dāma smuki nogulēja kādas 1,5h. Kas jau bija daudz 🙂 Lidojuma laikā nācās vienu reizi, tomēr mainīt pamperu. Tualete jau maza, mazītiņa un ja pašam tajā ir grūti apgriezties, tad ar bērnu ir divtik grūti, taču nekas nav neiespējams 🙂
Ielidojām Faro lidostā 09:05, kas ir burvīgi, jo visa diena vēl priekšā! Vienīgais mīnuss – gulējuši vien 2 stundas. Šoreiz rati mūs negaida viss pie lidmašīnas, bet ir jāgaida uz lentes pie nestandarta bagāžas + tāpat jāgaida nododamā bagāža.
Sagaidījuši bagāžu devāmies uz autobusu, kas mūs izvadāja pa viesnīcām. No lidostas līdz viesnīcai bija aptuveni 60km, kas bija 1 stundu ilgs brauciens. Jāsaka, ka tas bija arī Rēzijas pirmais brauciens autobusā! Nekādas sprādzēšanās vai citi drošības pasākumu bērnam nav paredzēti, tikai mammas klēpis. Autobuss nebija pilns, tāpēc ļāvu meitai dauzīties pa brīvo blakus sēdvietu – stāvēt kājās un koķetēt ar aizmugurē sēdošajiem. Rēzija bija tik priecīga par braucienu ar autobusu, ka no savas enerģiskās dauzīšanās piekusa un vienā brīdī aizmiga.
Atbraucot uz viesnīcu izmantojām brīdi, kad Rēzija bija aizmigusi un paši arī iekritām gultā, lai aizvērtu acis. Pamodušies uzģērbām vieglāku apģērbu devāmies lūkoties uz okeānu.
Līdz okeānam no mūsu viesnīcas bija aptuveni 10 minūšu gājiens. Rēzija ieraugot okeāna viļņus, taisnā ceļā nosprauda sev mērķi – iebrist ar savu mazo kājiņu, bet lielo viļņu dēļ pirmajā dienā uzreiz neļāvu mesties ūdens priekos.
Ieturot pusdienas okeāna krastā, patīkams atklājums bija portugāļu nacionālā zupa Caldo Verde, kas ir ideāla priekš mazajiem ceļotājiem. Biezzupa ar ķirbi, burkāniem, tomātiem, arī sīpoliem, ķiplokiem un citiem labumiem. Pēc ceļojuma tagad esmu to iekļāvusi arī Rēzijas ēdienkartē 🙂
Pirmajā dienā mēs atradām pašu galveno, tas ir mazu veikaliņu, lai nopirktu Rēzijai ēdamo un mums pašiem brokastis, jo viesnīca mums bija apartamentu tipa un ēst varējām gatavot arī paši, kā arī aizgājām līdz okeānam, lai iemērktu tajā kājas 🙂
Nākamajā rakstā par piedzīvojumiem Portugālē, Algarves reģionā 2. diena.
Seko mūsu ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
