Ir agrs rīts. Mēs ar Rēziju šņācam kā lāči, bet mūsu tētis jau bija aizlavījies pastaigā līdz ar pirmajiem saules stariem. Kamēr mēs atgūstam spēkus pēc iepriekšējās dienas negulēšanas, tikmēr tētis jau ir izstaigājies pa pludmales klinšu korēm, kas paver pasakainu skatu uz Atlantijas okeānu.
Abas piecēlušās uztaisījām brokastis, sagaidījām tēti un ieturējām maltīti uz balkona. Cik tas ir burvīgi! Mazajai Rēzijai tētis bija atnesis lielo čiekuru, kas iekritis viņas lacītē visu rītu viņai bija līdzās.
Šodien mums nav nekāda dižā plāna, jo plkst. 13:15 gaidām tūroperatora pārstāvi, kas pastāstīs mums par ekskursijām. Jāmin, ka mēs neesam nekādi ceļotāji iesācēji un lieliski saprotam, ka ekskursijas pie viņiem diez vai pirksim, bet aiziet tomēr nolemjam. Tikmēr rīts mums ir brīvs un dodamies pirmo reizi uz baseinu.
Agrāk ceļojot loģiski, ka nebiju pievērsusi uzmanību bērnu baseiniem un biju iedomājusies, ka tas būs tik dziļš, ka bērnam apsēžoties tajā būs līdz pus vēderam, bet nē… Stāvot kājās Rēzijai ūdens bija līdz pupiem, tāpēc nevarēja tā vienkārši atgulties uz zviļņa un sauļoties. Mazjiem staigātājiem iešana ūdenī arī kaut kas jauns. Likās tā it kā staigātu uz Mēness 🙂 Meita, protams, traka uz ūdeni un šķiet, ka ārā no tā nav dabūjama, bet visu laiku jau ar nevar. Izdomājām alternatīvu 🙂 Pie bērnu baseina atradās daudz un dažādi piepūšamie riņķi un matrači. Tad nu, vienu matraci pielējām ar ūdeni un lai rotaļājas tajā. Otrs variants bija duša pie baseina, kas arī bija gana interesanta, lai uz kādu brīdi atturētu no nemitīgas jošanas uz baseinu.
Ūdens prieki nogurdina ne tikai lielos, bet vēl jo vairāk mazos. Atradām ēnu zem palmas, kur mazajai pagulēt, bet tikmēr vecāki varēja nopeldēties arī nedaudz dziļākā baseinā.
Tieši pirms tūroperatora pārstāves ierašanās, Rēzija pamodās un varējām iet parunāt par ekskursijām. Uzzinājuši, kas mūs interesē teicām, ka viesnīca sadarbojas ar vietējām kompānijām, piedāvājot ekskursijas par krietni zemākām cenām, un vai ir iespēja kaulēties. Atbilde bija nē un vienīgais arguments bija, ka mūsu ekskursijas notiek krievu valodā 🙂 Phhhee! Angļu valoda mums nesagādā problēmas, tāpēc šķiet viss skaidrs. Tikko mēs pajautājām par vietējiem piedāvājumiem, tā mēs kļuvām neinteresanti un šķiet mūsu saruna beidzās, jo pārstāve uzreiz pievērsās otram pārim. Nolemts! Ekskursijas kā jau prakse rāda ir jāpērk no vietējiem, kas uz 1 personu bija par 20Eur lētāk!
Uzzinājuši visu ko vēlējāmies ļāvām meitai vēl padauzīties pa viesnīcas bērnu laukumiņu, jo dienas atlikušajā daļā bijām nolēmuši atrast kādu restorānu pusdienām un vienkārši pastaigāties pa kūrorta ieliņām.
Mūsu viesnīca neatradās gluži kūrorta centrā, tāpēc bija jāpaiet kāds gabaliņš jeb precīzām aptuveni 3 km. Ceļš uz centrālo ielu veda gar pašu okeāna krastu, kur bija uztaisītas arī taciņas pa klinšu augšu, kur pavērās skaisti skati uz apakšā esošajām pludmalēm un klinšainajām sienām.
Atraduši restorānu ar skatu uz okeānu nolemjam, ka pusdienas ieturēsim šeit. Protams, kamēr vēl atnes pasūtījumu ir jāpagaida kāds laiciņš. Rēziju noturēt ratos vai klēpī nav iespējams, tāpēc ļauju viņai skraidīt pa restorānu. Šoreiz man nedaudz nepatika viesmīļa aizrādījums, lai neļauju bērnam rāpot vai skraidīt pa telpu. Ne jau tāpēc, ka traucētu citiem (jāmin, ka bijām otrs pāris, kas sēdēja iekštelpās, jo pārējie bija izvēlējušies sēdēt ārā, kur bija nežēlīgs karstums), bet gan tāpēc, ka ir iespēja ievilkt skabargas kājās. Likās, ka tas bija tikai aizbildinājums bailēm, ka bērns var sastrādāt blēņas 🙂
Kamēr gaidījām ēdienu, tikmēr Rēzija izdomāja, ka viņa ies viena pastaigāties. Nekādu baiļu, vecāku klātbūtne arī nav nepieciešama, tikai nepārvarama izzināšanas tieksme.
Pēc pusdienām izstaigājām vēl gājēju ieliņu un pievakarē jau devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Kāju principā vairs nav. Noieti 8,9 km, bet ne jau pa plakanu ceļu, bet gan kalniņiem augšā un lejā + vēl karstumiņš liek sevi manīt.
Vakarā iekārtojamies uz balkoniņa ar vīna glāzi, nopirktajām olīvām un čillojam ar skatu uz okeānu un palmām. Tumsai iestājoties cikādes sāk dziedāt skaļāk un ar savu dziesmu pavada mūs ik vakaru.
Jāmin, ka vecāki uztraucas, ka mazajiem iespaidi ceļojuma laikā ir gana daudz, kā arī vides maiņa var radīt mazajiem kašķīgumu un sliktāku miedziņu. Jāsaka, ka mana meita kopš dzimšanas nav izcēlusies ar labu gulēšanu. Tās reizes, ka viņa ir nogulējusi visu nakti bez celšanās līdz šim vecumam (1 gads 2 mēneši) ir labi, ja 3 nedēļas kopsummā un tāpat šķiet, ka tā ir bijusi tikai sistēmas kļūda 🙂 Tad jāsaka, ka tieši ceļojuma laikā viņa man sāka gulēt visu nakti un tā guļ arī tagad atbraucot mājās 🙂 Beidzot!!! Lielākā laime māmiņām 🙂
Otrā diena jau ir cauri. Esam tikai nedaudz apošņājuši gaisu un iepazinuši tuvāko apkārtni. Plāns rītdienai ir gaužām vienkāršs! Līdz ar to, ka pirmajā ekskursijā dosimies vien pirmdien, tad rīt, svētdienā, dosimies baudīt okeānu, sauli un pludmali, lai jau pirmdien celtos agri no rīta 🙂
Nākamajā rakstā par piedzīvojumiem Portugālē, Algarves reģionā 3. diena.
Seko mūsu ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
