Vakar bijām nelielā ekskursijā, kur apskatījām burvīgo Lagos un Sagres pilsētiņas, kā arī aizbraucām apskatīties Eiropas rietumu galējo punktu, tāpēc šodien laiks atkal iepauzēt bez ekskursijām.
Iepriekšējās dienas ekskursijā pa ceļam uz Lagos pilsētiņu nolūkojām, ka netālu atrodas vēl viens kūrorts Alvor un tad nu, gājām lūkoties. Beigu galā līdz Alvor kūrortam bija aptuveni 6km.
Pa ceļam varējām nopētīt vietējo iedzīvotāju ikdienu un to mājas. Interesanti, ka šeit esošajām privātmājām lielākai daļai ir šādi skursteņi, kas patiesībā nemaz netiek izmantoti šim nolūkam. Šo skursteņu augstums un daudzums nosaka cik labklājīga ir ģimenes dzīve. Tad nu, katrs cenšas izcelties kā prot 🙂
Dienai tuvojoties pusdienas laikam jūtam, ka saulīte sāk sildīt arvien stiprāk, tāpēc meklējam glābiņu Alvor pilsētiņas kafejnīcā.
Rēzija ir tikusi pie ikdienas apelsīnu sulas devas un jau atkal priecājas par dzīvi ar pilni krūti.
Pati pilsētiņa ir neliels zvejnieku ciemats, kas pārtapis kūrortā, taču vietējie iedzīvotāji aizvien dodas zvejā no šeit esošās piestātnes.
Mazā Rēzija jau ir nosēdējusies ratos un ļauju viņai izstaipīt kājiņas un izskrieties, taču vienīgais, kas man traucē ir trakā smaka no laivu garāžām un zivju tīkliem, netīrā iela, kas pilna ar zivju zvīņām un kaiju kakām un mazā pludmalīte pie piestātnes, kas pilna ar izsmēķiem, kas bez šaubām mazajai zinātkārajai meitenei liekas gana aizraujoši. Man pacietības mērs ātri vien sarūk un lieku Rēziju ratos, lai ripotu tālāk.
Alvor ir izveidots dabas rezervāts, kur ierīkotas dažāda garuma pastaigu takas, kur jebkurā brīdī ir iespēja nogriezties no takas un izvēlēties īsāko maršrutu.
Te atrodas daudzu putnu ligzdošanas vietas un, ja laimējas, tad var redzēt arī flamingos. Mēs izvēlējāmies iet lielāko riņķi pa takām, kas aizved līdz pat okeānam.
Svelmainā saule mūs ir nokausējusi un dodamies piesēst vienā no piekrastes restorāniem. Rēzijai spainītī ir salasīti gliemežvāki, ar kuriem viņa cītīgi spēlējas. Šajā restorānā viņai īpaši patika dīvānam līdzīgie sēžamie, jo pa tiem varēja mīcīties pēc sirds patikas.
Diemžēl ne vienmēr izdodas noturēties neiedot bērnam kādu gardumu, jo Rēzijai jau ir tas vecums, kad lieliski māk pateikt, ko vēlas un ja mamma vai tētis ēd kaut ko labāku, tad vecākiem nav kur sprukt 🙂 Bet ir taču atvaļinājums un, ja atpūšamies, tad atpūšamies visa ģimenīte 🙂
Atpakaļ ceļā uz viesnīcu vēl izmetam riņķi pa Alvor mazajām ieliņām un dodamies atpakaļ veldzēties viesnīcas baseinā.
Rēzija ir sajūsmā par katru iespēju saslapināties un dauzīties pa ūdeni, bet vecāki ne uz vienu brīdi nevar novērst skatienus no mazās jaunkundzes, jo ūdens šķiet ir viņas stihija.
Ar viesnīcu mums tiešām palaimējās, jo tā kā reiz ir ļoti piemērota ģimenēm ar visu vecumu bērniem. Šeit ir ne tikai 3 dažādu dziļumu baseinu, bet arī spēļu laukumiņš un bērni savā starpā var spēlēties, lai arī katrs no citas valsts 🙂 Internacionālā valoda – bēbīšu valoda 🙂
Nākamajā rakstā par ekskursiju uz vietējo zemnieku tirgu un tajā nopērkamajiem Portugāles labumiem 🙂
Seko mūsu ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
