8.diena un ir piektdiena. Šodien nolēmām, ka ir jāiet pastaigā uz lielo pilsētu Potimao, jo jau rīt atkal dodamies ekskursijā. Piestājot Praia de Rocha skatu vietā Rēzija izdomā, ka viņai šis skats galīgi neiet pie dūšas un uztaisa nelielu solo koncertu visiem klātesošajiem.
Rati kustībā, tomēr meitu nomierina un mēs ripojam tālāk Portimao virzienā.
Rēzija ir iemigusi un slēpjoties no saules stariem esmu ziedojusi savu kreklu, kas pārklāts pāri ratiem. Pie laivu piestātnes izdomājam, ka varētu iedzert pa glāzei auksta dzēriena un kā jau tas vienmēr notiek, mazajai acis uzreiz vaļā.
Ceļojuma laikā Rēzija ļoti daudz reizes pa dienu gulēja (ejot pastaigāties vai noņēmušies pa ūdeņiem) satraucos, ka tas varētu ietekmēt mūsu nakts gulēšanu, bet nekā un jāsaka paldies Tev meita, ka mammu pa nakti netramdi 🙂 Saule, svaigs gaiss un ūdens peldes dara savu 🙂 Tieši šajā ceļojumā beidzot mūsu miega paradumi mainījās uz labu un beidzot varēju sākt baudīt izgulētas naktis.
Izstaigājušies pa Portimao kārtējo reizi jutām, ka mums ar vīru vairāk nav kāju. Tie trakie kilometri un kalniņi lejā, augšā. Atnākuši vakarā uz viesnīcu mūs sagaidīja izaicinājums pagatavot krabi. Tika likts lietā internets un viss neiespējamais, lai 10 minūšu laikā taptu gatavs krabis 🙂 Pat mazā Rēzija nebaidījās no tā un labprāt to noprovēja gan uz tausti, gan garšu 🙂
9.diena. Sestdiena. Šodien esam cēlušies agrāk, jo dodamies uz portugāļu zemnieku tirgu Loule pilsētā. Lai gan braucam uz tirgu, kur dažādi labumi plūdīs aumaļām, tomēr esam bruņojušies ar ēdamo Rēzijai, jo pēdējās dienās nevarētu teikt, ka viņa ēstu visu, ko piedāvāju.
Sākumā dodamies uz Loule pilsētas gypsy (čigānu) tirgu. Šeit gan iesaka uzmanīties no kabatas zagļiem un brīdina, ka nekas vairāk par pakaļdarinājumiem nav nopērkams, bet mēs tomēr nevaram neizmantot izdevību kaut vai uzmest aci tam visam.
Protams, ka nenoturējāmies un nopirkām mazajai meitenei personalizētu matu ķemmi, ko uzreiz uz vietas izgatavoja. Meitas vārdu gan nācās rakstīt priekšā uz lapiņas, jo mūsu garumzīmes ir visai sarežģīta padarīšana 🙂
Tālāk dodamies uz portugāļu zemnieku tirgu, kas atrodas pilsētas otrā galā. Pati Loule pilsētiņa ir maziņa un to var izstaigāt stundas laikā. Pa ceļam mums bija nepieciešams apmainīt pamperus, tāpēc izmantojām iespēju piesēt parkā uz soliņa.
Kā jau vairumam mazuļu novērots, novelkot pamperu uzreiz neilgi pēc tam Rēzija izdomāja nokārtot savas mazās darīšanas tieši mammītei uz kājas. Labi, kad ir silts un nav jāstaigā ar slapjām biksēm, bet tikai jānotīra kāja un var atkal soļot tālāk.
Zemnieku tirgus atrodas skaistā ēkā zem jumta un tieši sestdienās šeit sabrauc vietējie zemnieki, kas tirgo savus izaudzētos labumus blakus esošajās ieliņās, tādā veidā izplešot tirgu ārpus galvenajai ēkai.
Tirgū ir iespējams iegādāties praktiski visu. Sākot no augļiem, gaļas un zivīm, beidzot ar suvenīriem, galdautiem, korķa izstrādājumiem utt. Līdz ar to, ka mums viesnīca ir apartamentu tipa un mums ir virtuve, tad varam sapirkt ēdamo, lai paši gatavotu.
Ieejot iekšā tirgus ēkā cilvēki ir ļoti daudz! Mēs ar ratiem tik pa bišķītim spraucāmies cauri pūlim. Protams, brīdī, kad apstājamies, lai kaut ko nopirktu vai aplūkot Rēzija nav ar mieru sēdēt ratos, kad apkārt visa kā ir tik interesanta. Mūsu glābiņš bija biezeņi izspiežamā iepakojumā, kas mums līdzi bija visas ekskursijās. Ērts iepakojums ceļošanai + bērnam garšo! Ikdienā gan tādus nelietojam, bet ceļojumā jau var grēkot 🙂
Zivis man negaršo, bet vīrs nespēj turēties tām pretim. Man atkal interesanti bija paskatīties visus tos mošķus – krabji, garneles, mīdijas, austeres, tunča sarkanā zivs gaļa, pat haizivi šeit varēja nopirkt.
Droši vien lieki piebilst, ka augļi šeit ir sulīgi un mutē kūst, vītinātā gaļa ir dievīga un sieri lieliski iet kopā ar portugāļu vīnu “Vino Verde”. Mmmm…
Es mazā nezinīte pirmo reizi ieraudzīju kā izskatās mandeles ar čaumalu un tad sapratām, ka tie pussakaltušie koki, kuriem ejam garām katru dienu ir pilni ar mandelēm!!!
Pirms došanās atpakaļ uz viesnīcu, iedzeram kārtējo apelsīnu sulas vitamīnu devu. Šķiet pienācis ir tas laiks, kad vismaz dzērieni mums abām jau ir jāpasūta atsevišķi, jo mamma dabū tikai pilienu, kas palicis glāzes dibenā 🙂
Karstums ir mežonīgs un izmantojam izdevību atvēsināties Loule pilsētas strūklakā. Bērns uzreiz atkal žirgts un gatavs mesties piedzīvojumos ar jauniem spēkiem.
Sēžot jau autobusā nomainu pamperu un tūlīt jau sāksim braukt, tik jāsagaida, kad pārējie saliks savus iepirkumus autobusa bagāžas nodalījumā. Protams, jūtu, ka kāda dāmīte sāk nelabi ost un tad nu, steidzam mainīt pamperu, kamēr autobuss vēl nav sācis braukt un būtu iespēja atbrīvoties no “dāvaniņas”. Mēs jau smejamies, ka šādas lietas vienmēr notiek visnegaidītākajā brīdī 🙂
Pusdienu pavadījuši tirgū varam atpūsties pie baseina un našķoties ar nopirktajiem augļiem. Ar saviem sapirktajiem gardumiem sakārdinājām ģimenīti, kas arī ar bērniem atpūtās pie baby baseina, jo pavisam drīz arī viņu tētis steidza aizskriet uz numuriņu pēc augļiem un citiem našķiem.
Nākamajā rakstā par mūsu tālākajiem piedzīvojumiem Portugālē 🙂
Seko mūsu ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
