Divas dienas nobraukājušies ar rolleriem un esam atpakaļ galvaspilsētā, lai dotos ar satiksmes autobusu uz džungļu ciematiņu Chi Phat.
Brauciens ir aptuveni 3h garš, bet laiks paiet nemanot. Autobusā neesam vienīgie tūristi. Šeit tādu ir daudz, bet pieturā izlaiž tikai mūsu un vēl vienu kompāniju.
Lai piedzīvojums būtu sulīgāks un daudzveidīgāks, tad uz džungļu ciematu braucam ar laivu.
Laivas motora rūkoņa jau pēc neilga laika šķiet kā mūzika un to vairs nedzird. Braucot pa upi tā vien prasās mesties nopeldēties, bet mūs brīdina, ka pat vietējie šajā upē nepeldas – krokodili un citi zvēri!
Gar upes krastiem aug mangrovju audzes, palmas, kuru lapas noliekušās līdz pat ūdenim. Sajūgtas tādas pirmatnējas, bet tas droši vien tā iespaidā, ka nākamās divas dienas dzīvosim ļoti pieticīgos apstākļos.
Ciemā ir viens vienīgais ceļš un vietējo iedzīvotāju namiņi gar malām.
Šodien dzīvosim piemīlīgā bungalo namiņā, kur nav nekas vairāk kā gulta un labierīcības 🙂 Elektrību šeit ieslēdz agri no rīta un pēc tam vakara pusē līdz 23:00. Tātad visi savi aparāti ir jāpaspēj uzlādēt pirms elektrība nav atslēgta. Dzirdamība šajā namiņā ir apbrīnojama, jo visi trīs numuriņi, kas bija viens otram blakus, varējām ne tikai brīvi sarunāties, bet arī dzirdēt to, ko citām ausīm nav jādzird 🙂 Šķirbas bambusa grīdā tādas, ka pirkstu var izbāzt 🙂 Nē, nepadomājiet, ka esmu izlutināta pilsētniece 🙂 Problēma drīzāk ir tajā, ka man viss krīt no rokām un tas nozīmē, ka pēc tam ir četrrāpus jālien zem namiņa un jāmeklē rokā pazaudētais 🙂
Lielākais piedzīvojums bija namiņa patstāvīgie iemītnieki – gekoni. Labi, ja tas ir 10cm garš, tad nav nekādu problēmu, bet ja tas tuvojas 30cm garumam, tad gan nav forši, ka nakts laikā tas sēž tev uz gultas vai blakus uz sienas un jūs šķir tikai moskītu sietiņš + viņi izdveš kādu klabošu skaņu, kas nakts laikā dara Tevi tramīgu 🙂
Iekārtojušies savos amizantajos numuriņos devāmies ielās jeb precīzāk vienā vienīgā ielā, kas šeit bija. Uzdevums bija atrast ūdenskritumu un kaut nedaudz veldzēties.
Mazās meitenes, kas angļu valodā mācēja pateikt tikai savu vārdu, nebija liels palīgs ceļa norāžu pateikšanā līdz ūdenskritumam. Gluži kā kurlmēmie rādījām ar žestiem ūdeni, peldēšanos, bet bez rezultātiem! Kad cerības bija jau atmestas, tad arī ūdenskritums pats atnāca pie mums 🙂
Lai arī ūdens bija kā karsta vanna un veldzi nesniedza, tomēr savu prieka devu saņēmām 🙂
Rīt jau 7:00 jābūt starta gatavībā, lai dotos 2 dienu pārgājienā pa Kambodžas džungļiem.
Seko mūsu piedzīvojumiem un ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
Nākamajā rakstā par mūsu piedzīvojumiem Kambodžā par to kā mums gāja džungļu pārgājienā.
