Mūsu ceļojums uz Kanāriju salu Fuerteventuru sākās ar lidojumu no Rīgas 21:55 uz Briseli. Lidostā ieradāmies jau laicīgi. Iečekojāmies lidojumam ar Ryanair, kā arī aplīmējām ratus ar uzlīmēm. Mūsu rati sastāv no 2 daļām, tāpēc katrai daļai sava uzlīme 🙂 Bērnu ratus var pārvadāt bez maksas, ja zīdainis ir vecumā līdz 2 gadiem, taču tiem jābūt salokāmiem vai izjaucamiem, kā arī var izvēlēties vai tos nodod kopā ar bagāžu vai pie iekāpšanas lidmašīnā. Mēs, protams, izvēlējāmies ratus nodot pie lidmašīnas, jo visticamāk Rēzija vēl gribēs pagulēt un, tad ērtākais veids ir rati.
Ja Rēzijai braucot uz lidostu nāca miedziņš, tad lidostā tas bija jau pazudis. Laikam arī meitai bija neliels eksaitments 🙂 Ejot cauri drošības kontrolei mums lūdza parādīt visas bērna pudelītes, burciņās paņemtos biezenīšus, kā arī mūsu līdzi paņemto 1l ūdens pudeli pārbaudīja noskanējot caur aparātiem. Es, protams, pie ratiem, visas somas atdevusi un nu, tik stūrēšu cauri pīkstošajiem vārtiņiem, bet nē…. Jāņem bēbis uz rokām, jāizjauc rati un katra daļa jālaiž caur skeneri. OK. Nezināju 🙂 Briselē, kad gājām caur pārbaudei mazā gulēja un tā negribēju ņemt ārā no ratiem, jo tad atkal nepagulēs un lielāka iespēja, ka lidmašīnā būs jandāliņš 🙂 Briselē arī visus ratu rāmjus nobraukāja ar “snuķīti”. Skatās vai nav noslēptas narkotikas! Starp citu, grūtnieces un ģimenes ar bērniem ir vislielākie nelegālo lietiņu pārvadātāji!
Tad nu, atlika tikai gaidīt lidmašīnu 🙂 Mūsu lidmašīna kavējās par 30 min, kas nozīmēja, ka jāgaida, jāgaida… Ņemot vērā, ka Briselē ir vienas stundas starpība, tad jau rēķinājos, ka ielidošana pretēji sākotnējiem 01:00, būs 02:00. Jauki!
Lidojām 2h. Lidmašīnas salons bija tā sakurināts, ka likās atrodos pirtī. Rēzija arī izteica visu ko domāja. Vaigi kā luksofors, bērnam grūti tādā karstumā. Lidojot ar bērnu līdz 2 gadiem, bēbis ir jātur klēpī un jāpiesprādzē ar drošības jostām lidmašīnas pacelšanās un nolaišanās laikā. Sākumā īsti nesapratu kā tā bēbju josta darbojas, bet paldies stjuartei, kas visu parādīja 🙂 Vecāki, kas lidoja ar bērniem, staigāja pa lidmašīnas eju, jo nevarēja vairāk nosēdēt. Jāsaka, ka pacelšanās un nolaišanās bija briesmīga. Man nekad nav sāpējušas ausis, bet šoreiz tā notika. Rēzijai devu dzert, bet tas diezko nepalīdzēja. Kamēr nenosēdāmies tikmēr bija bļaušana.
Pa nakti palikām netālajā viesnīcā, uz kuru devāmies ar taxi. Izejot no Briseles lidostas taksisti saskrēja pie mums ka biezs, bet, kad ieraudzīja ratus tā visi pazuda. Es jau domāju, ko nu? Kad teicām, ka rati ir saliekami, tad tomēr viens taksists mūs aizvizināja līdz viesnīcai.
No rīta cēlāmies un devāmies atpakaļ uz Briseles lidostu, lai 13:05 izlidotu uz Fuerteventuras lidostu. Lidojums ilga 4h. Jāsaka šoreiz mums patika lidot jau vairāk. Pačučējām, nomainījām pamperu lidmašīnas tualetē, kas nebija visai ērts pasākums, bet nekas. Nosēžoties devu Rēzijai dzert, bet cik, tad var dzert. Meitene vairs negribēja un tad pārliecinājos par mūsu dakterītes teikto, ka tik maziem bēbjiem vēl nav izteiktas problēmas ar ausu aizkrišanu, jo nolaižoties Rēzija košļāja glāzīti, skatījās žurnālu, spēlējās ar mantiņām 🙂 un viss bija bez kliegšanas 🙂
Ielidojām Kanāriju salā Fuerteventura pēc 16:00 pēc vietējā laika. Jāsaka, ka Kanārijas ir mūžīgā pavasara salas. Šeit nav izteikti karsti vai auksti, toties vējš gan ir patstāvīgi.
Mazā Rēzija bija pārdzīvojusi savus pirmos 2 lidojumus un uz turpmākajām dienām viņai par to nebūs jāsatraucas, bet tikai jābauda ceļojums 🙂
Braucām ar Piedzīvojumi.lv. Mūs forši sagaidīja un tad nu, caur veikalu, kur bija jāiepērk pamperi, devāmies uz savu turpmāko dienu mājvietu. Dzīvojām villā kopā ar ceļojuma organizatoriem un vēl divām ģimenēm, mammu ar savu 9 gadīgo dēlu un vēl vienu mammu ar 17 gadus veco meitu. Kompānija mums bija superīgā un Rēzijai bija draugi ar ko izklaidēties 🙂 Katram sava istabiņa, labierīcības, ārā baseins…
Nākamajā rakstā par piedzīvojumiem 1.dienā Fuerteventurā 🙂
