6.diena.
Rīts Fuerteventuras salā sākās ar skaidrām debesīm un saulīti. Kā jau ik rītu mēs jogojām un, tad kopīgi sēdāmies pie galda, lai ieturētu laiskas un nesteidzīgas brokastis. Parasti ar vīru dodoties ceļojumos mēs agri no rīta paēdam un jau pēc neilga laika esam ceļā, lai izpētītu maksimāli daudz svešās zemes dabas bagātību un iespējas, bet šeit pirmo reizi atļāvāmies nekur nesteigties un vienkārši baudīt mirkli. Rēzija vienmēr piecēlās tieši, kad mamma jau devās uz jogu, tad nu, visa rīta barošana bija tēta pārziņā. Tētis jau arī bija atstrādājis savu ik rīta Rēzijas pieskatīšanu…. pabarojis meitu, sataisīja spilvenu barikādes uz mūsu lielās gultas un tikmēr pats izmantoja laiku, lai ieskrietu dušā, no kuras var redzēt, ko bēbis dara Brīdī, kad pienāca brokastu laiks meita jau laidās rīta snaudā un mēs varējām bez stresa paēst un papļāpāt ar pārējiem.
Vakardienas tuksneša šķērsošana bija gana iespaidīga un emocionāla mums visiem, tāpēc nolēmām, ka šodiena tiks pavadīta sauļojoties pie baseina, malkojot kādu garšīgu dzērienu, bet tiem, kam zvilnēšana pie baseina neliekas gana saistoša, tie droši var ņemt velosipēdus un doties izbraucienā. Mans vīrs izvēlējās otro variantu, bet mēs meitenes palikām ķert sauli.
Ņemot vērā to, ka ārā pūta stiprs vējš, es izdomāju veidu kā apvienot sauļošanos un meitas pieskatīšanu. Uztaisīju Rēzijai rotaļu laukumu tieši aiz terases stiklotajām durvīm, lai abas varam viena otru redzēt. Forši! Mamma var arī pasauļotiesTā nu, arī pavadījām šo dienu…neko nedarot Sauļojāmies, lēkājām baseinā un zvilnējām… Arī tādas dienas mammām ir vajadzīgas, kad nekur nav jāskrien, nekas nav jādomā
Kamēr mēs čillojām pie baseina, tikmēr vīrs bija izstaigājis garu garos gabalus ar kājām.
Pusdienas laikā secinājuši, ka palikušas ir vien 2 dienas, ko atpūsties, tāpēc mēs ierosinājām doties nākamajā dienā uz Fuerteventura Oasis park, kas ir vietējais ZOO un lielākā kaktusu audze Eiropā. Tad nu, bija nolemts, ka rīt ceļamies agrāk!
7.diena.
Joga šorīt izpalika Cēlāmies agrāk, jo kā jau bijām izdomājuši, devāmies uz Fuerteventura Oasis park.
Uz šo parku, no salas lielākajām pilsētiņām, iet bezmaksas autobuss. Mēs izbraucām no Caleta del Fuste 09:10 un jābrauc bija 30min. Viss autobuss bija pilns ar dažāda vecuma bērniem, tāpēc nemaz nesatraucos, ja mums sanāks kāds niķis, jo šeit viens bēbis nomainīja cita bēbja neapmierinātību Viss autobusa bagāžnieks bija piekrāmēts pilns ar bērnu ratiņiem
Atbraucot uz parku tev tiek pateikts cikos autobuss atgriežas tavā pilsētiņā un uz to ir jāpaspēj, jo vairāk neviens transports nebūs. Mūsu laiks bija 17:30. Visa diena, ko staigāties!
Biļete pieaugušajam Fuerteventura Oasis parkā maksā diezgan ievērojamu summu, proti, 28 EUR, taču tās cenā ietilpst 4 šovi (jūras lauvu, papagaiļu, plēsīgo putnu un reptiļu šovs), kā arī ieeja Eiropas lielākajā kaktusu audzē.
Parks uztaisīts vienkārši burvīgi Ģimenes ar bērnu ratiņiem un cilvēki ar kustību traucējumiem bez jebkādas piepūles visur var piekļūt un visu redzēt, tualetēs ir pieejamas bēbju pārtinamās virsmas
Tad nu, varējām sākt savu pirmo pastaigu ZOO. Ņēmām rokā parka karti un sākām to izpētīt no viena gala līdz otram. Sākumā devāmies apskatīt putnus. Kas ir interesanti, tad izejot cauri vienām durvīm un, tad otrām, tu atrodies režģa būrī kopā ar putniem un tie lidinās tev virs galvas! Rēzija diemžēl putnus nogulēja
Apskatījām mērkaķus lielus un mazus, flamingos, kas staigā, nevis aiz žoga, bet tepat rokas stiepiena attālumā.
Krokodili, surikāti un pelikāni. Neviens no šiem dzīvniekiem nebija ievietots būrī, kur uz tiem jāskatās caur žogu. Pat krokodiliem iežogojums bija vien vidukļa augstumā.
Lielu sajūsmu Rēzijai izraisīja lamas Tik tuvu un kaut kas neredzēts Parkā gan pie ieejas, gan arī iekšā kafejnīcās ir iespēja pa 1,50 EUR nopirkt 2 veidu barību dzīvniekiem (sienu vai dārzeņus), ar kuru pacienāt zvēriņus. Piemēram, Rīgas ZOO dzīvniekus barot ir aizliegts, bet tas netraucē vairumam apmeklētāju dzīvniekiem iebarot kukuli maizes
Vecvecāki lūdza, lai atsūtam viņiem mūsu triju pašiņu Sacīts darīts
Satikām mūsu kompānijas Inesi ar Anniju un nolēmām apsēsties kafejnīcā uz kafijas pauzi. Rēzija tikmēr cītīgi spēlējās ar savu jauniegūto mantiņu kamieli un bija apmierināta itin ar visu
Sapratuši, ka atrodamies pavisam tuvu jūras lauvu šovam un, ka tas sāksies pēc 15min nolēmām, ka ejam skatīties. Lai arī tualetēs ir pieejami bērnu pārtinamie galdi, mēs nekautrējāmies un Rēzijai pamperu apmainījām turpat uz vietas. Nezinu, bet tie bēbju pārtinamie galdi sabiedriskās vietās un, it īpaši tualetēs, manī neraisa vēlēšanos uz tiem likt savu meitu, jo pat, ja noklāju savu paladziņu utt., viņa grozoties visu nogrābsta, ka tu pat acis vēl neesi pamirkšķinājusi
Šovs ilga kādas 20 min. un mums ļoti patika. Kopš skolas gadiem nebiju šādu šovu redzējusi, tāpēc arī biju sajūsmā. Tālāk devāmies aplūkot žirafes. Aplokā tās bija kādas astoņas un kas bija pats foršākais, ka tās nāk klāt tik tuvu, ka tev ir iespēja tās pabarot un pat noglaudīt Nepārprotami salīdzināt ar Rīgas ZOO ir nekorekti, jo ir mazāk dzīvnieku, bet žēl, ka Rīgā papaijāt var tikai zirgus, cūkas, kazas vai ponijus.
Mans vīrs atrada lielisku veidu kā uztaisīt nepārspējamu selfiju ar žirafi
ZOO tiešām ir liels un visu laiku ir ko darīt. Teritorijā ir vairākas kafejnīcas, rotaļu laukums bērniem, apkārt palmas un eksotiskie zvēri. Jāpiebilst, ka mums pierastā smaka, kad esi ZOO tuvumā šeit nemaz nebija.
ZOO ietvaros atrodas arī kamieļu ferma, kas pārsteidza ar to daudzumu. Nepārspīlējot, kādi 500 kamieļi noteikti. Visa teritorijas dunēja no kamieļu bubināšanas. Rēzija ar lielu interesi vēroja kamieļus, turpretim vienam no tiem ļoti interesēja pie ratiem piespraustais zieds.
Visus dzīvnieciņus nav iespējams bildēs atspoguļot, bet mēs nemaz nenožēlojām, ka visu dienu pavadījām ZOO. Sākumā tikām brīdināti, ja esat bijuši Berlīnes ZOO, tad šis neliksies nekas īpašs. Mēs Berlīnes ZOO bijuši neesam un gluži tāpat kā aizejot uz mūsu ZOO, tāpat arī šeit guvām savu prieku Izstaigājot parka daļu, kas atvēlēta zvēriem ir iespēja arī doties uz blakus esošo Botānisko dārzu, kas ir lielākā kaktusu audze Eiropā. No ZOO uz Botānisko dārzu bezmaksas ik pēc 20min. kursēja smagā mašīna, kas uztaisīta ar vaļēju piekabi gluži kā safari. Mēs ratus diez vai būtu iecēluši smagās mašīnas piekabē un, ja godīgi, nemaz negribējās, tad devāmies ar kājām. Attālums nav tik tāls, lai nevarētu aiziet, ja pareizi atceros ap 1km.
Jā, iepriekš man likās, ka pie vienas no kafejnīcām, kurā ēdām pirmajā dienā ir daudz kaktusi, tad šeit tie bija miljonsTik daudz, tik dažādi, tik skaisti un adataini.
Kaktusu dārzs izveidots kalna nogāzē un staigājot pa to paveras apburošs skats uz okeānu
Pašā kalna galā atradās placis, kur notika plēsīgo putnu šovs. Mēs diemžēl šo šovu neredzējām, bet atsauksmes bija ļoti labas.
Kas mani pārsteidza kaktusu parkā, tad tas, ka liela daļa šo kaktusu aug mums mājās puķupodā, bet šeit tie ir tik lieli kā krūmi un citi tik lieli kā koki. Bieži vien mēs gaidām, kad tam nabaga kaktusam parādīsies kāds zieds, bet cits kaktuss ar saviem ziediem tevi nav iepriecinājis visu savu dzīves ilgumu. Tad šeit bija iespēja pārliecināties, cik skaisti un dažādi tie mēdz būt.
Rēzija visu šo laiku bija nomodā līdz miedziņš pieveica arī galveno GoPro operatoru
Starp adatainajiem kaktusiem savus krāšņos ziedus izrādīja arī alvejas. Jāsaka, ka alvejas ziedus nenākas bieži redzēt. Vienīgais cilvēks, kuru pazīstu un kam bija izdevies uzziedināt alveju, ir mana vīra māte Žetons viņai, jo Latvijas apstākļos tas ir visai sarežģīti
Izstaigājušies pa abiem parkiem bijām visu redzējuši, tāpēc nolēmām, ka iesim pasēdēt kafejnīcā. Paņēmām uz abiem sangriju, jo to pasniedz sulas krūzēs. Mīļais Dievs! No brīža, kad paliku stāvoklī biju labi, ja iedzērusi kādu malku no vīra vīna glāzes, bet šitā sangrija man likās tāds “gāzējs”. Stipra pēc vella! Sēdējām saulītē pie galdiņa un nodomājām, ka varētu vēl paspēt uz papagaiļu šovu. Paskatījāmies pulkstenī un mums bija tieši 3 min., lai paspētu nokļūt parka otrā galā. Uhhh, šitā sen nebiju skrējusi + vēl ar bērnu ratiņiem. Tas tik bija smieklīgi un mēs uzspējām! Bijām pēdējie, ko ielaida iekšā
Kamēr ar vīru priecājāmies pa papagaiļu trikiem, tikmēr piestūmām ratus ar Rēziju pie viena no papagaiļu būriem, lai viņai būtu uz ko skatīties. Jā, droši vien mums mājās vajag terāriju, jo Rēzija no čīkstoša bēbja kļuva klusa kā pelīte
Atpakaļ ceļu uz mājām Rēzija autobusā nogulēja. Diena bija izdevusies un mēs visi trīs apmierināti kā ziloņi
Nākamajā rakstā par mājupceļu no Fuerteventuras salas.