Taureņi trako vēderā ar dubultu sparu, jo šodien ir tā diena, kad jādodas vienā no tālākajiem mūsu ģimenes ceļojumiem. Šoreiz mūsu izvēlētais galamērķis ir saulainās Filipīnas!
Divus mēnešus pirms ceļojuma nopirkām lidmašīnas biļetes un visu šo laiku cītīgi plānojām un „auklējām” savu pirmo piedzīvojumu uz Āziju pašu spēkiem bez jebkādu aģentūru vai citu organizāciju starpniecības.
Priekšā ir super garš ceļš un ir laiks sakopot visas savas pacietības rezerves, jo tās būs ārkārtīgi noderīgas. Šajā ceļōjumā mūs gaida veseli 9 lidojumi, 4 kuģīšu/prāmju braucieni un šajā skaitā neietilpst vēl visas ekskursijas ar laivām, automašīnām un citiem dīvainiem transporta līdzekļiem 🙂
Pirms ceļojuma ik pa laikam medijos manīju dažādas vēstis par Filipīnām un ja ikdienā tas mani maz uztrauca, tad šoreiz izdzirdot vārdu Filipīnas uzreiz ieklausījos. Tad nu, pusotru mēnesi pirms izlidošanas Filipīnu galvaspilsētu piemeklēja spēcīgs taifūns appludinot Manilas ielas un kopumā evakuējot 10 000 cilvēkus, atcelti kuģu un lidmašīnu reisi, liedzot gandrīz 12 000 pasažieriem nokļūt pie plānotā mērķa, pēc divām nedēļām bija klāt jau cits taifūns. Pusotru nedēļu pirms došanās ceļojumā Filipīnas piemeklēja spēcīga zemestrīce ar stiprumu 6,5 magnitūdas, prasot vismaz 15 cilvēku dzīvības. Lai sirds būtu mierīga, tad iegādājāmies dārgāko apdrošināšanu kādu jebkad esam pirkuši, proti, Swedbank piedāvāto, jo tā spēja pārliecināt, ja brīdī, kad radīsies apdrošināšanas gadījums, tad viss būs labi. Aprošināšana ietvēra gan visus medicīniskos izdevumus, kā arī riskus, ja kavējas, atceļas utt. gan lidmašīnas, gan prāmji (tai skaitā, ja tas notiek dabas stihijas dēļ), kas mums nebūs mazums un vienlaikus risku, ka ķēdītes reakcijas dēļ varētu nenokļūt līdz rezervētajai viesnīcai. Lai nu, kā no likteņa neizbēgsi un ir laiks posties!
Rēziju dienu pirms došanās ceļā atstājām pie omas, lai paši varētu mierīgu garu vēl sakārtot somas un būtu droši, ka viena maza jaunkundze nebūs kaut ko pa kluso no tām izņēmusi vai, gluži pretēji, ielikusi!
Ap 08:00 jau esam pie omas un opja, lai paņemtu piedzīvojumu alkstošo Rēziju, iedzertu rīta kafiju un dotos uz Rīgas Starptautisko lidostu. Oma vēl 30 minūtes pirms došanās uz lidostu mums prasa vai tomēr negribam Rēziju atstāt viņai un lidot divatā, bet šoreiz mūsu lēmums ir vienprātīgs, ka jābrauc ir kopā un punkts.
Pirms lidojuma vēl speciāli meklējām spēļu laukumiņu Rīgas Starptautiskajā lidostā, bet tā bija smaga vilšanās. Pilnīgi pliks laukums, divi soliņi pa malām un mazs koka namiņš. Tas arī viss!
Mūsu pirmais lidojums ir no Rīgas uz Londonas Stanstedas lidostu ar Ryanair aviokompāniju. Lidojums ir 2 h 50 minūtes garš un tas ir arī pats īsākais no lidojumiem, kas mums vēl tuvākajās stundās ir priekšā. Šī ir pirmā reize, kad Rēzija lido kā „lielā”, jo pašai ir sava sēdvieta un nav vairs jātur klēpī kā mazu bēbi.
Laika kavēšanai esmu nopirkusi līmējamo grāmatiņu, kas izrādās ir bijusi ģeniāla doma, jo krietns laika brīdis tiek pavadīts to līmējot. Vēlāk jau ķērāmies klāt sapirktajām uzkodām – mazie burkāniņi, Pic Nic sieriņi un cieti žāvētā desiņa.
Dodoties šajā ceļojumā Rēzija ir 2 gadus un 7 mēnešus jauna jaunkundze, bet salīdzinot ar pēdējo reizi, kad viņa lidoja uz Portugāli (1 gads un 4 mēneši), ir lietas, kas nemainās 🙂
Gribas pastāvēt kājās krēslā un iepazīties ar aizmugurē sēdošajiem pasažieriem 🙂 Tagad jau arī laižu pastaigāt pa lidmašīnas eju un pakoķetēt ar citiem. Kad arī šīs nodarbes bija izsmēlušas savas iespējas, tad 40 minūtes pirms nosēšanās nācās ķērāmies pie „smagās artilērijas” jeb planšetes ar ielādētajām multfilmām. Laikam pirmo emociju lādiņš bija tik liels, ka pat multenes nespēja noturēt uzmanību un lidmašīnai sākot sēsties lejā, meita bija ielaidusies pusdienas laika miedziņā.
Prieks nebija ilgs, jo nolaižoties mums bija jāatrod pie lidostas esošā autobusu pieturu vieta, lai tālāk dotos uz Londonas Heathrow lidostu. Kādu pusotru nedēļu pirms lidošanas iegādājos National Express autobusa biļetes gan turp ceļam, gan atpakaļ (pēc 3 nedēļām), lai nokļūtu no Londonas Stanstedas lidostas līdz Heathrow lidostai. Šis izrādījās vislētākais transporta veids un arī kursēja pa taisno uz nepieciešamo galamērķi. Biļetes mums visiem trim izmaksāja 81 mārciņu jeb ~93 Eur (Rēzijai biļete bija par brīvu). Jā, un tas skaitās lēti!
Gaidot mūsu autobusu varējām jau nedaudz ieelpot Londonas pavasara gaisu. Rēzija ieraudzījusi zaļo zālīti un uzbērto kalniņu tik paprasīja vai drīkst paskraidīt pa kalniņu un es nevarēju bērnam liegt šādu prieku, ņemot vērā cik grūts ceļš vēl ir priekšā.
Autobusā pabeidzām līdz galam līmēt grāmatiņu un mazā jaunkundze atkal iekrita miedziņā, ko lidmašīnā nebija paguvusi izgulēt.
Nonākuši Heathrow lidostā mums bija kādas 4 stundas jāgaida līdz nākamajam lidojumam. Čekošanās mūsu lidojumam vēl nebija atvērta, taču vēlējāmies jau nokļūt aiz drošības kontrolēm, tāpēc izmantojām iespēju iečekoties paši ar speciāla datora palīdzību.
Izejot drošības kontroli mana soma tiek nobīdīta malā un paņemta uz papildus pārbaudi, bet neko aizdomīgu tajā nesaskata 🙂 Tālāk dodamies uz kafejnīcu. Heathrow lidosta ir ļoti draudzīga mazajiem piedzīvojumu meklētājiem, jo šeit pat ir izstrādāta vesela programma bērniem, proti, ir saraksts ar kafejnīcām, kas noteiktos mēnešos ļauj mazajiem ēst par brīvu, ja maltīti ietur arī to vecāki vai to pavadoņi. Ir arī kafejnīcas, kas šādu bērniem draudzīgu politiku atbalsta visu cauru gadu! Ņemot vērā, ka lidosta savos izmēros ir visai iespaidīga, tad dažādos tās terminālos ir izveidotas rotaļu vietas, kas tiešām ir superīgas – piepūšamie pufi, šķēršļu joslas, ložņājami labirinti utt.
Mēs, protams, pirms lidojuma ļāvām Rēzijai izpausties pa laukumiņu, kur viņa atrada sev franču mēlē runājošu rotaļu draugu.
Stāvot rindā uz iekāpšanu lidmašīnā, sadzirdam latviešu balsis un skaidrs, ka vismaz līdz Ķīnai mums ir pa ceļam. Beigās sākot sarunu noskaidrojas, ka mūsu ar vīru vienaudžu kompānija arī ir ceļā uz Filipīnām 🙂 tikai mūsu maršruti un pavadīto dienu skaits svešajā zemē atšķīrās.
Garais lidojums paiet diezgan mierīgi un varētu teikt, ka pat ātri, jo izlidojām no Londonas 20:00 un nakts lidojumi šādiem garajiem gabaliem ir visforšākie. Rēzija 70% no lidojuma 11 stundām noguļ un līdz ar to arī mums izdodas nedaudz iemigt. Lidojuma laikā tiek pasniegtas vakariņas un pāris stundas pirms nolaišanās arī brokastis, pa vidu visam ir dažādi dzērieni, tai skaitā arī alkoholiskie – alus un vīns, kas ir par brīvu, var spēlēt spēlītes, skatīties filmas, klausīties mūziku.
Lidmašīnai laižoties lejā jau sāc just kā ausis sāk aizspiesties un augšā izgaismotā poga liecina, ka laiks piesprādzēties. Rēzija izdomā visu iespējamo, lai nav jāsprādzējas, tāpēc uz brīdi noliekam priekšā planšeti ar multenēm, bet drīz jau pienāk stjuarte, kas lūdz to izslēgt. Rēzijai, protams, par to ir savs viedoklis, kas tiek izrādīts visai skaļā balsī. Nu, neko padarīt! Mēģinu meitu noturēt savā krēslā un pieciest radušos situāciju ar raudošu un kaprīzu ceļotāju! Meita tik sauc tēti, jo, kad mamma kaut ko neļauj, tad glābiņš un atbalsts tiek meklēts pie tēta. Viss beidzās ar to, ka pēkšņi Rēzijai paliek slikti un laikam, tas bija īstais iemesls raudāšanai un niķu jūrai, jo pēc tam iestājās pilnīgs klusums! Ātrumā ķeru pēc „vemšanas maisiņa”, bet nevaru to attaisīt. Izrādās tas ir aizlīmēts! Plēšu vaļā un tas ņem un saplīst, nekas neatliek kā turēt priekšā plaukstu un teikt, lai dara, kas jādara. Beigās saku vīram, lai dod to segu!!! Tajā momentā man bija pilnīgi vienalga kur un kā! Rezultātā mazā bija nošmucējusi savu kreklu un zeķubikses, kurās tusēja pa lidmašīnu, arī manas vienīgās bikses un garā jaka bija cietušas, bet tie ir dzīves sīkumi 🙂 Vienu daļu paspējām pārģērbt vēl esot lidmašīnā, kamēr visi izkāpj, otru daļu, kad jau izkāpām.
Ķīnas lidostā mums bija 5 stundu gaidīšanas laiks. Kādas 40 minūtes paiet uz rindām un kontroles pārbaudēm. Vēlāk jau aizgājām iekost kafejnīcā, pagulšņājām uz uzgaidāmās zonas krēsliem un vienkārši nedarījām neko. Internets maigi sakot nav vai arī uztaisīts tā, ka darbojas tikai ziņu nosūtīšanai WhatsUp, tāpēc jāizklaidējas kā prot.
Beidzot klāt ir pēdējais lidojums – Beijing, Ķīna – Manila, Filipīnas. Plkst. 20:00…. Jāpaciešas vēl tikai nedaudz vairāk kā 4h un tad jau būsim finišā. Kamēr visi sakāpj lidmašīnā un sastumj savus koferus bagāžas nodalījumos, tikmēr Rēzija pieprasīja, lai iedod viņas lelli un plastilīnu 🙂 Pēc notiekošajām darbībām varēja domāt, ka notiek kāds woodoo rituāls 🙂
Lidmašīnai vēl nepaceļoties gaisā Rēzija bija aizmigusi un man bija dota lieliska iespēja noskatīties filmu „La la land” 🙂
Plkst. 00:50 pēc vietējā Filipīnu laika (18:50 pēc Latvijas laika) esam sasnieguši savu galamērķi. Ja paskatās kalendārā, tad lidojot esam pavadījuši divas dienas!!!
Tas, ka šeit būs silts un svelmains pat naktī mūs nepārsteidz, jo Āzijā neesam pirmo reizi 🙂 Tagad jānokļūst līdz viesnīcai. Par takšiem esam jau informēti, ka ir jāmeklē tādi, kas brauc pēc skaitītāja, nevis nosauc sevis izdomātu cenu līdz galamērķim, protams, pirmais brauciens šajā svešajā zemē mums ir pēc „nepareizās modes” jo esam vēl „zaļi gurķi”, noguruši pēc entajiem lidojumiem un ir nakts vidus. Taksi sarunājam par 400PHP (7,40 EUR), kas arī nešķiet tik traki ņemot vērā attālumu (jāatzīst, ka vēlāk jau esam gudri un ātri atkožam sistēmu), protams, pēc pāris dienām, kad izmantojām taksi ar skaitītāju, tad secinām, ka summa par šādu attālumu ir aptuveni uz pusi mazāka 200 – 250PHP.
Gandrīz visas viesnīcas Filipīnās rezervējām izmantojot AGODA viesnīcu rezervešanas lapu, tikai vienu caur booking.com. Mūsu Manilas viesnīca ir pavisam vienkārša – Silver Oaks Suites & Hotel. Iečekojamies bez problēmām, lai arī jau ir pāri 01:00. Miegs nedaudz traucēts, lai arī vajadzēja aizmigt tiklīdz esi nonācis horizontālā stāvoklī, tomēr nē. Mūsu lieliskais tētis Renārs, vēl aiziet uz veikaliņu pēc ūdens rezervēm. Ārā 02:00 naktī ir 27 grādi plusā, viesnīcas numuriņā esam izmetušies apakšveļā, bet Rēzija ir „iekāpusi pilnīgā nūdistā” 🙂 🙂 🙂 Ar kondicionieri lieki neaizraujamies. Nedaudz padarbinām un tad slēdzam ārā, jo saslimt var viens un divi, kā arī gandrīz visās viesnīcās kondicionieris bija tieši virs gultām un pūš taisni virsū. Beigu galā miedziņš un nogurums dara savu… Rīt jau būs citi spēki, jauna diena un beidzot sāksies mūsu piedzīvojumi Filipīnās 🙂 Zzzzzzzzzzzzzz
Seko mūsu piedzīvojumiem un ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
Nākamajā rakstā iepazīstam Filipīnu galvaspilsētu Manilu.
