Esam cēlušies savās teltīs. Brīnumainā kārtā Rēzija nav pirmā, kas pamostas, bet gan mēs ar Renāru. Top fiksās brokastis uz uguns, lai taisnā ceļā varētu doties uz Trondheimu.
Trondheima no mūsu naktsmītnes atrodas 68km attālumā un pirms braukšanas ļaujam Rēzijai izdauzīties pa kempinga bērnu laukumiņu. Protams, tētis mūs ar draugu Kasparu nolamā, ka tagad Rēziju no laukumiņa nevarēs aizvilināt…un tā tas arī ir, jo ejot prom ir asaru jūra, bet kā Tu liegsi mazajai dvēselītei prieku.
Līdz Trondheimai Rēzija jau ir pagulējusi pirmo miedziņu, jo šajā ceļojumā viņa ir atkal pārgājusi uz 2 miedziņiem pa dienu.
Iebraucot pilsētā uzreiz pamanām Trondheimas katedrāli, kas jau pa gabalu izskatās grandiozi. Tā ir varenākā Norvēģijas baznīca un vistālāk esošā viduslaiku katedrāle uz ziemeļiem, kur līdz 1906.gadam kronēja Norvēģijas karaļus.
Trāpījām tieši svētdienā un uz dievkalpojumu. Mēs gan neesam nekāda dievbijīgā ģimenīte, bet interese par to kā izskatās iekšpusē, protams, ir. Augsti griesti ar velvēm, skaistas lustras un logu rozes.
Liels bija mans izbrīns, kad ieraudzīju sievieti mācītāju. Šādu skatu redzēju pirmo reizi. Lai gan zinu, ka Latvijā arī ir pāris mācītājas sievietes, tomēr savām acīm redzēju pirmoreiz.
Pati Trondheimas pilsētiņa ir kā vecpilsēta…ar savu senatnīgo garšu un sajūtām. Lielā katedrāle, tepat vēl kāda viduslaiku baznīca ar mūra sienām, gājēju ieliņa ar mazstāvu apbūvi, kur vienā strīpā iekārtojušās dažādas kafejnīcas jebkurai gaumei. Arī mēs nolēmām, ka rīta kafija un tēja Rēzijai ir iemesls nesteidzīgai pasēdēšanai.
Šodien vairāk tāda braukšana vien sanāk, jo gribam rīt paspēt uz Lofotenu salām.Tas kāpēc mēs uz tām neaizbraucām, pastāstīšu vēlāk 🙂
Diena ir iesilusi un esam atkal iekāpuši šortiņās un vasaras krekliņos. Pa ceļam izklaidējamies kā spējam 🙂 Lasām grāmatiņas, ēdam barankas un citus našķus. Lai arī mūsu šīs dienas maršrutā nav nekādu ievērojamu tūristu punktu, taču daba visapkārt ir kā viens liels apskates objekts.
Pusdienas piestājam uztaisīt kādā no ceļā esošajiem kempingiem. Kur pirmo reizi tā pa īstam redzu to kā cilvēki ceļo ar kemperiem. To šeit ir kā jūra! Kāda vācu kundzīte mums pienāk pajautāt vai mēs uz ilgu laiku piestājuši, jo viņi šo vietu ir paredzējuši saviem draugiem, kas ieradīsies ar 12 kemperiem!!! 12!!! Izrādās vācieši uz divām ģimenēm nopērk vienu kemperu un tad uz maiņām ceļo 🙂 Nav slikti 🙂
Pirms pielikt punčus, vīrs nolemj riskēt un iemesties aukstajā kalnu upītē nopeldēties. Pats dikti priecīgs, jo jūtoties kā svaigs gurķīts, bet Rēzija tikmēr atklājusi sev jaunu aizraušanos – akmeņu mešana ūdenī.
Pamazām tuvojas vakars un jau kādu laiku meklējam vietiņu, kur uzcelt teltis. Diemžēl cenas kempingos par telts uzcelšanu ir visai iespaidīgas un daudzās vietās netika piedāvāta iespēja iekurināt ugunskuru. Beidzot atradām kempingu Storforsen Camping , kur nolemjam pa labu namiņam ar virtuvīti. Netālu esošajā mājā atrodas dušas, kur iemetot 10Nok (1.06€) tiec arī pie siltā ūdens 🙂
Šodien nobraukti 407 km un esam sapratuši, ka tas ir optimālais kilometru daudzums, ko iespējams nobraukt vienas dienas laikā. Vakaru pavadām sarunās par visu un neko, skatāmies uz sniegotajiem kalniem un paši baudām silto Norvēģijas vakaru un nakti.
Seko mūsu piedzīvojumiem un ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
Nākamajā rakstā braucam tālāk meklēt piedzīvojumus Norvēģijā.
