Pēc vakardienas garās braukšanas un veiksmīgā skrējiena līdz prāmim uz Kjøpsvik pilsētu pie mūsu drauga Bennes, šodien esam paņēmuši brīvdienu no automašīnas! Benne mazo Rēziju lutināja gan ar suliņām no veikala, gan mājas kinozāli ar multfilmām 🙂
Pabrokastojuši devāmies uz piestātni, jo Bennes ģimenei ir savs kuteris zvejošanai.
Es, protams, saklausījusies, ka zvejošana Norvēģijā ir vienkāršāka par vienkāršu, tad nu, gribējās redzēt to savām acīm, tāpēc ņēmām Rēziju un devāmies makšķerēt.
Noparkojām kuteri vietā, kur dziļums sasniedz aptuveni 65m, jo šajā dziļumā zivis vislabāk ķērās, bet ātri vien eholote rādīja jau 130m dziļumu un turpinot pieaugt dziļumam, līdz atkal jāpārbrauc uz “seklāku” vietiņu 🙂 Vīrs ar draugu Kasparu krita azartā, jo zivis ķērās gandrīz uz katru iemesto āķi.
Priekš mums latviešiem tie izmēri zivīm ir iespaidīgi un tādi gadās labākajā gadījumā viens loms pa visu dienu 🙂 Šeit šāda izmēra zivis cēlām ārā ar 10-15 minūšu intervālu 🙂
Norvēģi šāda lieluma zivis mēdz palaist vaļā vai sauc par “kaķa izmēru”.
Mēs ar Rēziju bijām iekārtojušās kutera kabīnē, jo ārā laiks bija drēgns, gluži kā vēlā rudenī, kā arī meita sāka prasīties uz diendusu.
Tā nu, viņa izgulējās līgojot fjorda viļņos un ik pa brīdim ieaijājot motora rūkoņai. Kamēr mazā gulēja arī es varēju izmēģināt laimi makšķerēšanā 🙂
Nākamā dienā jau sēdāmies atkal mašīnā, lai mērotu ceļu mājup caur kaimiņu valsti Somiju.
Ja Norvēģijā Rēzijai apsolīto ziemeļbriedi neieraudzīju, tad Somijas augšgalā to netrūka un domāju, ka 90% ceļotāju, kas šeit ir braukuši ir redzējuši šo ragaino dzīvnieku.
Somija mums bija tikai kā ātrs veids kā nokļūt mājās, tāpēc neko skatāmu šeit nebijām plānojuši, ja neskaita Santa Klausa parku, kas izrādījās slēgts uz rekonstrukciju un tagad mēs viņam ticam vēl mazāk 🙂 🙂 🙂 Lielākais prieks bērnam visa ceļojuma laikā bija iespēja izlikt savu uzkrāto enerģiju rotaļu laukumos 🙂
Vēl pēdējais brauciens ar prāmi no Helsinkiem uz Tallinu un jau esam gandrīz mājās 🙂
Ceļojums, protams, bija iespaidu un emociju bagāts. Norvēģija ir skaista, ar krāšņu dabu un elpu aizraujošiem skatiem. Tā ir valsts, kur ir jābrauc baudīt un tvert mirkļus. Rēzija pierādīja, ka ir gana spēcīga arī ceļojumiem road trip variantā, taču jāatzīst, ka bērnam tas ir nedaudz par grūtu. Ņemot vērā, ka mums laiks šīs valsts apskatei bija tieši 11 dienas, tad jāsaka, ka ar to ir krietni par maz. Pietrūka vēl kādas 2 nedēļas, bet tas nozīmē tikai vienu….kādu skaistu dienu ir jāatgriežas 🙂
Seko mūsu ģimenes piedzīvojumiem un ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
