Pēc 2 dienu pārgājiena pa džungļiem, šodienas galamērķis Koh Rong sala ir kā balva, bet sākumā vēl līdz tai jātiek 🙂 Atbraukuši līdz Sihanouk pilsētai vēl ir laiks līdz kuģim, kas ved uz vienu no Kambodžas pasakainākajām salām Koh Rong.
Laiku velti netērējam! Mūsu pavadonim Edgaram Sihanouk pilsētā dzīvo pazīstams latvietis vārdā Kaspars, kam šeit pieder rokeru bārs. Super! Mums ir bārs un mums ir savs bārmenis Edgars 🙂
Laiks paiet līksmi un neapšaubām ātri kā jau jākustas uz kuģa pusi. Esam iepirkuši picu kalnu, ko notiesāt pa ceļam uz salu, kā arī uzpildījuši dzeramā krājumus, lai līksmība nenoplok! Un kāpēc, ne, ja esam atvaļinājumā un vecāki devušies brīvsolī 🙂
Piestātnē redzot tālumā noenkurotās laivas esmu sajūsmā, jo ļoti labi zinu, kas mūs sagaida Koh Rong salā. Šādi skati jau ir baudīti iepriekš, tāpēc kā mazs bērns degu nepacietībā 🙂
Uz salu dodamies nevis ar ātrgaitas kuģi, kas pārvadā vairumu tūristu, bet gan ar preču kuģi, kas piegādā izejvielas salas krodziņiem un ir vietējo iedzīvotāju iecienīts pārvietošanās līdzeklis.
Gluži kā bērnībā, kad līdām pāri žogam arī šeit bija pa kuģa borta dēļiem jāuzkāpj, lai tiktu uz jumta un varētu sākt ceļu uz Koh Rong.
Krastā izkāpām neilgi pirms tumsas iestāšanās, tāpēc īsto ūdens krāsu nevarējām novērtēt. Atmosfēra uz salas ir tiešām kā pilnīgā atvaļinājumā – nebeidzama ballīte, nekādas steigas, pāri pārēm dažādu brīvdomājošu jauniešu, gardi ēdieni, kokteiļi, smiekli utt.
Šovakar un rīt varam darīt visu, kas ienāk prātā, jo mums nav kur steigties 🙂
No rīta mūsu acīm paveras pasakains skats no bungalo namiņa terases. Diena būs fantastiska un kā radīta laiskai atpūtai pludmalē.
Brokastīs puse no mūsu kompānijas norunā, ka ir gatavi doties 40 minūšu pārgājienā pāri salai uz tās otru krastu, lai atklātu sev tirkīza zilu ūdeņu un baltu smilšu pludmali, kur esi tikai Tu un varbūt kāds rets garāmgājējs 🙂 Norunāts darīts 🙂
Ceļš pāri salai mežonīgā karstumā bija grūts, taču ieraugot starp koku zariem paveramies tik zilam ūdenim, kā mums Latvijā ir tikai iespējams nopirkt flomīšus grāmatnīcās, tā smaids nepazuda ne mirkli.
Te viņa bija! Sok San pludmale visā savā krāšņumā!
No šāda skaistuma galva ir dulla un visādām izdarībām pilna. Nedomājiet, ka visu dienu kā plekstes gulējām smiltiņās 🙂 Mēs visu laiku lēnā garā gājām pa pludmali uz priekšu, ik pēc 15 minūtēm apstājāmies, lai atkal iekristu kristāla skaidrajā ūdenī un tad atkal tipinātu uz priekšu.
Šajā salas pusē nav neviena pati kafejnīca, ja neskaita to vienu vienīgo, kas atrodas pludmales pašā galā, kur mums vakarā ir sarunāta laiva atpakaļ uz salas otru galu.
Šādi pastaigājoties nemaz nemanījām kā “nodegam” saulē, lai arī nemitīgi smērējāmies ar saules aizsargkrēmiem. Protams, vakarā sekas bija acīm redzamas un nākamo pāris dienu rīti bija nedaudz aizpampuši.
Lai atmiņas par braucienu būtu smieklīgākas, tad tieši šajā pludmalē mēs uzfilmējām “Cambodia Survivor 2016” (latvian edition). Mēs viens otru izbalsojām, nodevām, apvienojāmies koalīcijās, piedalījāmies stafetē, kur noskaidrojām vājāko posmu un pat izspēlējām atgriešanās spēli jau izbalsotajiem dalībniekiem :)Šie uzfilmētie video ir zelta vērti un pozitīvu emociju pārbagāti!
Vakaru pavadījām kopīgās vakariņās un sarunās pie tropu kokteiļa glāzes ar skatu uz lielu dzeltenīgu pilnmēnesi.
Nākamā diena. Dodamies atpakaļ uz Kambodža galvaspilsētu Phnom Phen, lai jau rīt no rīta izlidotu uz Taizemi, Bangkoku. Bildes no atpakaļ ceļa ar kuģi nav pilnīgi nevienas, jo man bija bail ņemt no somas ārā fotoaparātu un domāju, ka nekas prātīgs arī nebūtu sanācis.
Es savu mūžu nebiju piedzīvojusi tik lielus viļņus. Kuģa pakaļgals brīžiem pacēlās tā, ka dzenskrūves bija ārpus ūdens, purngals triecās iekšā viļņos un visi pasažieri bija slapji kā žurkas. Iekrampējušies kuģa margās, ar rokām turot savas mantas, ik pa laikam visi vienā balsī kliedzām, jo bailes šoreiz bija patiesas. Man jau likās, ka lēkt pāri bortam būtu drošāk, nekā palikt uz kuģa, kam viss klājs ir atklāts un nav nekādu veidu kā patverties.
Pirms izbraucām kapteinis izdalīja maisiņus, ja nu, kādam paliek slikti. Ha! Priekš kā! Kad izgājām jūrā, tad jau bilde bija skaidra. Šķiet katrs 5 izmantoja savus maisiņus un arī mūsu grupas 2 dāmas nespēja izturēt šo līgošanos.
Diena pagāja pusbadā, jo pēc brauciena ar kuģi nevienam īsti nebija apetītes. Vakarā iekārtojāmies viesnīcā ar fantastisku skatu uz apgaismoto galvaspilsētu. Nogurums bija tik liels, ka palikām čillot uz viesnīcas jumta izveidotās restorāna terases ar baseinu.
Nākamā diena. Šodien lidojam uz Bangkoku, kur mums ir apmēram 7 stundas brīvā laika līdz jāierodas lidostā un tad jau dotos uz mājām cauri Ukrainai.
Jo tuvāk nāca ceļojuma beigas, jo vairāk sākām skumt un ilgoties pēc mūsu meitas Rēzijas. Kā reiz uz mammas un tēta atbraukšanu mazā dāma bija izveseļojusies 🙂
Katram ceļojumam pienāk beigas, bet atmiņas paliek 🙂 Viennozīmīgi liels paldies Edgaram, kas bija mūs pavadonis un kompānijas dvēsele. Cilvēks ar plašu sirdi, neizsmeļamu dzīvesprieku, atraktīvs un dzīvi mīlošs. Kaut vairāk būtu tādu cilvēku kā Edgars 🙂 Pozitīvu emociju lādiņš 🙂
Vēl lielāks paldies Piedzīvojumi.lv, kas izplānojuši un noorganizējuši tik satriecoši labu, eksotisku un emocijām bagātu piedzīvojumu ceļojumu. Varētu teikt, ka esam jau patstāvīgie klienti, jo domāju, ka mēs neierobežosimies ar diviem Piedzīvojumi.lv ceļojumiem.
Seko mūsu piedzīvojumiem un ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
Pēc divām dienām jau atkal dodamies piedzīvojumos kopā ar mazo ceļotāju Rēziju 🙂
