Vecāki brīvsolī. Vjetnama 2019*. 1.diena

Vecāki brīvsolī. Vjetnama 2019*. 1.diena

Vīra contdown aplikācija saka, ka šodien sākam savu ceļojumu Āzijas virzienā! No rīta sagaidu savu mammu, Rēzijas un Bruno omu, nododam visas norādes un varam laisties brīvsolī. Rēzija pavisam mierīgi pateica attā mammai un tētim, bet kad uzlikām plecos mugursomas, tad meita atskrēja no istabas un, apķērusies ap kaklu, tomēr sāka raudāt! Labi, ka vīrs man ir tāds, kas māk šādas situācijas novērst vai profesionāli “izšļūkt”, lai visi nepaliek pārlieku emocionāli!

Pirmais lidojums Rīga – Maskava tāds nieks vien ir. Starp lidojumiem 2h 10min. Sākumā nedaudz satraucāmies vai pietiks laiks un nebūs pa galvu un kaklu jāskrien un ar elkonīti jāizsit ceļš, bet nē….brīvi. Pat kafejnīcā sanāca vēl laiks kafijai.

Tālāk jau nogurdinošais 9h 30 min lidojums. Beidzot mans organisms ir pārslēdzies no bērnu pieskatīšanas un stiprās mammas režīma uz stāvokli, kad vari atļauties būt slima. Galva sāp, krata drebulis. Četras no filmām, ko mēģināju skatīties tā arī nenomocīju vairāk par 20 min. Jāmēģina gulēt, jo skaidrs, ka esmu saaukstējusies.

Jej! Beidzot esam Hanojā! Kāda laime ir izstaipīt kājas pēc garā lidojuma.

Tagad tikai galvenais uzdevums. Tikt iekšā valstī 🙂 

Mēnesi pirms lidojuma pieteicām ielūguma vēstuli caur Vietnam Visa Pro. Vienreizējās iebraukšanas vīzai ielūguma vēstule maksāja 6$ personai. Jāpiebilst, ka sēžoties Rīgas lidostā lidmašīnā uz Maskavu mums jau paprasīja uzrādīt Vjetnamas ielūguma vēstuli!

Vīzas noformēšana mums aizņēma aptuveni stundu. Aizpildi veidlapu, iedod ielūguma vēstuli, pasi un pie pases saņemšanas, ar svaigu vīzu tajā, atliek tik samaksāt 25$.

Šoreiz nekādus takšus nemeklējam, brauksim ar sabiedrisko transportu. Cenu salīdzināšanai taksis izmaksātu aptuveni 8 Eur, bet 86.autobusa biļete maksā 35,000 VND jeb 1 Eur. Autobuss jauns, kondicionieris un pat Wi-Fi 🙂 Perfekti 🙂

 

8 minūšu kājām gājiens no autobusa pieturas un esam savā Ibiz City Hostel, kas atrodas Old Quarter rajonā. Atrodamies pašā centriņā blakus ballīšu ieliņai ar kafejnīcām, diskotēku un mega burziņu. Hostelis tīrs, numuriņš plašs. Katrā ziņā esam dikti apmierināti par 5 Eur no cilvēka. 

Mūsu Ibiz City hostel 8 vietīgais numuriņš.

Kamēr gaidām savus draugus Ritu un Jāni, kas lido no Kambodžas pie mums, tikmēr izmetam kādu riņķīti pa Hanojas ieliņām.

Vjetnamu sauc par motociklu karaļvalsti. Un to šeit netrūkst. Aptuveni 79% iedzīvotāju pārvietojas ar motocikliem, kad pasaules vidējais rādītājs ir vien 10%. Tā, piemēram, pēc Vjetnamas Satiksmes ministrijas datiem 2016.gadā Vjetnamā ar vairāk kā 95 miljoniem iedzīvotāju bija reģistrēti 45 miljoni motociklu. 

Motocikli ir visur un gājēju ietves principā ir motociklu parkinga vietas un kājām gājējiem ir jāiet pa brauktuvi. Grūti iedomāties sevi šeit ar bērnu un ratiņiem. Vienīgais veids ir ergosoma un bērna stiepšana uz saviem pleciem.

Sagaidījuši savus ārzemju draugus, dodamies uz Train street jeb šauru ieliņu, kur starp mājām un kafejnīcu galdiņiem izlavierē vilciens. Te sanāk krietns bariņš tūristu, kas vēlas iemūžināt šo skatu savos mobilajos un fotokamerās un mēs to skaitā.

Lai kā mēs vēlējāmies Hanoju pabaudīt vairāk un redzēt tik daudz ko sniedz šī pilsēta, taču visu nekad nevar gribēt. Laiks ir tik cik mums ir un pirmā diena šajā valstī pēc tik nogurdinoša lidojuma un negulētām stundām vienkārši beidza nost. 

Lai miedziņš labāks, tad Valentīna dienas noskaņās, vēl piestumjam punčus ar Vjetnamas izslavēto ēdienu, kas šeit ir patiesi lielisks un to saka cilvēks, kas ir izvēlīgs uz ēdienu un bieži visu izbrāķē 🙂

Lai vai kā… ir laiks doties gulēt un jau rītdien sāksies īstā Vjetnamas iepazīšana un došanās uz Halnojas līci .

Seko mūsu piedzīvojumiem un ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu

 

Nākamajā rakstā dodamies uz Cat Ba salu. 

 

Dalies ar mūsu ceļojumiem arī šeit....Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Pin on Pinterest
Pinterest

Leave a Reply

Close Menu