Tik daudz ir dzirdēts par Gruziju un tik daudzi tur jau ir pabijuši…. Arī mans mīļotais vīrs pirms nepilniem 2 gadiem nolēma izmēģināt vēl nebijušus kalnus un iemainīja jau zināmos Alpus pret Kaukāza valdzinājumu 🙂 Es toreiz paliku mājās, jo nevarēju iedomāties kā atturēties no vilinājuma slēpot un apvienot to ar 6 mēnešus jaunās meitas auklēšanu 🙂 Labi vien bija, ka palikām mājās, jo visu to laiku noslimojām!
Kad Renārs atbrauca no Gruzijas, sajūsma un entuziasms nevarēja rimties un tika apsolīts, ka arī manām acīm ir jāredz šis burvīgais pasaules stūrītis! Vēl vairāk….brauksim ne tikai baudīt Gruzijas āres, bet arī kaimiņu valsts Armēnijas viesmīlību.
Kad pamazām sākām sapņot par Gruziju, neviļus savos plānos ievilkām mūsu tuvākos draugus. Tad nu, šajā ceļojumā būsim kuplāka kompānija.
Diemžēl mūsu plāni strauji izmainījās nākot tuvāk ceļojuma noliktajam datumam un tika nolemts, ka Rēžuks paliks mājās un vecāki laidīs iekarot Gruziju un Armēniju jeb pilnībā nodoties Kaukāza gūstā.
Kāpēc Rēzija nebrauc?
Mazā dāma, lai arī pierādīja Norvēģijas roadtripā, ka ir gana izturīga, tomēr šoreiz ir nedaudz savādāki apstākļi. Līdzīgā braucienā devāmies pirms 5 gadiem uz Rumāniju vēl neprecēti un bez bērniem, kā arī nesenais Norvēģijas brauciens lika atcerēties cik satriecoši forši ir doties izpētīt valsti pašu spēkiem, bet vienlaikus cik nogurdinoši mēdz būt šādi roadtripi. Ceļš ir garš un grūts, naktsmājas ne vienmēr izdodas atrast kā uz pasūtījumu un to meklēšana mēdz ievilkties līdz tumsai un Rēzijai tas, tomēr ir par grūtu. Šādos braucienos arī dienas ritms tiek izjaukts, jo pusdienas laiks jānoguļ autobenķī un ne vienmēr tas ir pietiekoši ilgs. Dāmīte ir tikko atsākusi bērnudārza gaitas, kas pirmajās dienās nenācās viegli, tāpēc negribas pēc ceļojuma atkal iet visam cauri. Otrs, nav noslēpums, ka 2 gadi bērnam ir niķu, kašķu un raksturiņa izrādīšanas laiks. Arī Rēzija ir maza “drama queen”, kad brīžam liekas, ka dzirdi kā tavas nervu šūnas uzsprāgst vienā momentā. Beigu, beigās mīļie vecvecāki paši piedāvāja, ka ir ar mieru pieskatīt mazmeitu un palaist mūs atpūsties jeb paņemt brīvsoli no saviem vecāku pienākumiem 🙂
Ja godīgi, tad man, kā mammai, šī ir pirmā reize, kad es iekšēji pārdzīvoju, ka nevaru doties piedzīvojumos ar Rēziju, bet lieliski apzinos, ka, tikai tā iemesla dēļ, kad gribu viņu visur ņemt līdzi un likt savas iegribas augstāk par meitas vajadzībām, nebūs labi viņai un pienāk brīdis, kad pauze nenāk par sliktu 🙂 Tas nozīmē tikai to, ka esam savai karalienei parādā laisku atpūtu, bez skriešanas, ar labu diendusu, ūdens priekiem un citām aizraujošām nodarbēm 🙂
Tad nu, sanāk, ka šoreiz esam vesela vecāku kompānija, kas dodas brīvsolī bez bērniem. Mūsu Rēziju (2 gadi 2 mēneši) pieskatīs ome ar opi, tupretim vieniem draugiem mājās paliek 4 gadus jauna dāmīte, otram – 8 gadīga meita, bet trešiem – divi puikas – 2,5 gadi un 9 gadi.
Ceļotāji: Linda, mans liktenīgais vīrietis un lieliskais vīrs- Renārs, draugi – Kaspars, Ģirts ar sievu Annu, kā arī Gints ar sievu Māru.
Kad mēs dodamies iekarot Kaukāzu? Pavisam drīz….
Lidojums turp:
23.09.2016. Rīga – Tbilisi 22:55 – 03.25 (lidojuma ilgums 3h 30min)
Lidojums atpakaļ:
08.10.2016. Tbilisi – Rīga 04:10 – 06:45 (lidojuma ilgums 3h 35min)
Lidojam ar AirBaltic aviokompāniju. Biļetes lidojumam mūsu ģimene nopirka jau agrā pavasarī, ieskaitot Rēziju. Ņemot vērā, ka Rēzija ir “gandrīz pilngadīga”, ja skatās no avio lidojumu redzes punkta, proti, 2 gadus jauna un visas zīdaiņu ekstras ar bezmaksas ratiem jau ir aiz muguras, aviobiļetes cena Rēzijai, no mūsu pieaugušo biļetes cenas, atšķīrās tieši par 20€ lētāk un klāt vēl reģistrējamā bagāža, kura izmaksā 29,99€ katrā virzienā! Līdz ar to, ka ne viss notiek kā plānots, tad Rēzijas biļete šoreiz paliek samaksāta un aiziet vējā! Vienīgais labums, ka reģistrētā bagāža ļaus mums nedaudz brīvāk izpausties ar mantām, ko liksim koferos 🙂
Ar ko mēs pārvietosimies?
Road trips…tātad jābūt auto 🙂 Jūnija mēnesī jau laicīgi iznomājām busiņu (Mercedes Benz Vito) 8+1 vieta no vietējā Gruzijas kantora GSS Car Rental un tagad gaidām ar nepacietību, kas par aparātu būs tajā galā!
Vienlaikus ar auto nomu, pieteicām arī autosēdeklīša nomu un ar to rēķinājāmies, ka tie būs papildu tēriņi. Patīkams bija pārsteigums, kad tika atsūtīta ziņa, ka sēdeklītis būs par brīvu 🙂 To, protams, atteiksim, jo mazie bosiki šoreiz paliek mājās 🙂
Jāsaka, ka līdz šim komunikācija ar šo auto nomu ir bijusi apbrīnojami laba. Vienlaikus ar viņu starpniecību esam arī nokārtojuši atļauju šķērsot Gruzijas/Armēnijas robežu, kā arī nosūtījuši info par visiem šoferīšiem, kas turēsies pie stūres šajā piedzīvojumā.
Kāds ir plāns?
Plāns ir un plāna nav 🙂 🙂 🙂 Sākumā bijām iecerējuši arī Azerbaidžānas apceļošanu, bet diemžēl pinķerīgās vīzas iegūšanas dēļ atteicāmies no šīs domas! Proti, lai iegūtu vīzu ir jābūt uzaicinājumam no šīs valsts vai arī hoteļu oficiālam apstiprinājumam ar visiem zīmogiem! Mūsu plānos ietilpst braukšana, kur acis rāda un palikšana pa nakti vietās līdz kurām tajā dienā būsim tikuši. Tātad…nekādi hoteļi! Mazi viesu namiņi, istabiņas pie vietējiem un līdzīgas vietas! Protams, Latvijas tūrfirmas mums piedāvāja nokārtot Azerbaidžānas vīzu par zināmu summu, bet beigās parēķinot…šoreiz atteicāmies 🙂
Vienīgā viesnīca, ko esam jau laicīgi rezervējuši pirmajai dienai ir Gorgian Guest House on Asatiani, jo ielidojam 03:25 naktī, un diez vai kaut ko prātīgu atrastu nakts melnumā 🙂 taču tajā pašā brīdī nešaubos, ka viesmīlīgais gruzīnu taksists mūs varētu izmitināt arī pie sevis mājās 🙂 🙂 🙂
Ko brauksim skatīties?
Jau labu laiku kopā ar draugiem/ceļabiedriem esam izveidojuši grupu iekš Facebook, kur risinām dažādus organizatoriskus jautājumus un dalāmies ar vietām, ko vēlētos apskatīt. Paralēli šim čatiņam izveidoju Gruzijas un Armēnijas karti, kurā atzīmēju vietas, kuras vērts nepalaist garām acīm un ausim (ja ir interese, tad ŠEIT var aplūkot karti ar apskates objektiem, iespējams noder plānojot savus Kaukāza iekarošanas mēģinājumus).
Mums gribas visu 🙂 Kalnus ar sniegotām virsotnēm un zaļu zālīti piekājē, aitu barus uz ceļiem, zvilnēšanu Melnās jūras kūrortā Batumi, uzkāpt augstu jo augstu līdz baznīcai, kuru ieskauj mākoņi, izbraukt pa garāko trošu celiņu pasaulē, pāriet pāri iekaramajam tiltam, izbraukt ar laivu pa kanjonu, degustēt vīnus un Ararat brendiju, ēst šašlikus, hačapuri, čurčellas, hinkaļus un vēl, un vēl, un vēl…
No kuplās kompānijas Renārs ir vienīgais, kas ir bijis Gruzijā! Mēs visi pārējie esam tikai dzirdējuši labas atsauksmes par viesmīlīgajiem gruzīniem, dzēruši viņu vīnus, gan pirktus tepat mūsu RIMI vai atvestus kā suvenīrus…tāpēc katram no mums tā būs cita pieredze, katram sava piedzīvojumu garša.
Nu, ko! Laiks atpūsties tikai sev, uz brīdi aizmirst par bērnudārziem, skolām, brokastu un vakariņu gatavošanu, vienmēr būt “labākajai mammai” un “gādīgajam tētim” (šis punkts ir pats grūtākais), tvert mirkļus, svinēt dzīvi un baudīt, baudīt, jo priekšā gaida garie ziemas vakari 🙂
Seko mūsu piedzīvojumiem un ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
