Šodien ir trešdiena un mēs atkal dodamies ekskursijā 🙂
Vakar pēc iepriekšējās dienas ekskursijas uz Sevilju, Spānijā paņēmām brīvdienu 🙂 Darījām tieši neko! No rīta bijām aizgājuši līdz lielveikalam un kopā nostaigājām 6,6 km! Lai arī esam staigātāji un tas mums grūtības nesagādā, tomēr šejienes kalniņi un saulīte radīja nedaudz grūtāku to iešanu.
Jāmin, ka šeit gājēju ietves mēdz brīžiem aprauties vai arī palikt tik šauras, ka vieta ir tikai viena cilvēka platumā. Tad nu, mēs ar ratiem, lai kā arī vēlējāmies iet pa gājēju ietvi tas nesanāca. Otra lieta bija no ietvēm neeksistējošas nobrauktuves. Ik pēc 5 metriem augšā uz nomales un lejā. Šausmas! Pie tā galīgi nav piedomāts vai arī mēs izlepuši 🙂 Sapirkuši gardumus pusdienām un vakariņām varējām atkal trallināt pie baseina.
Jā, maziem bērniem, šķiet, vislielākais enerģijas patēriņš aiziet ūdens priekos 🙂
Iepriekšējās dienas vakarā un pastaigā pa vietējo golfa klubu nolēmām, ka esam nobrieduši nākamajai ekskursijai 🙂
Šodien dosimies pus dienas ekskursijā uz Portugāles, Algarves reģiona rietumu galu.
Ņemot vērā, ka autobuss, lai dotos ekskursijā ierodas pēc mums 14:00, tad dienas pirmo daļu pavadām pie okeāna. Ejot uz okeānu paveras pasakains skats no klints augšanas uz mūsu pludmali.
Ripojot ar ratiem pie okeāna, Rēzija jau rāda ar savu pirkstiņu uz ūdeni un sajūsmā iekliedzas 🙂
Šķiet laimīgāks bērns nevar būt 🙂 Tētis mazajai dāmai atnes iepazīties ar mazajiem krabīšiem, kas slēpjas klints iedobumos.
Pirms došanās ekskursijā vēl ieskrienam kafejnīcā paēst un esam gatavi piedzīvojumiem. Rēzijai līdz ir soma ar saviem ēdamajiem, pamperiem, dzeramo, jaciņu un segu, ja nu autobusā no kondicioniera ir vēss. Šķiet viss ir paņemts!
Mūsu ekskursijas pirmā pieturvieta bija pilsētiņā Lagos. No mūsu viesnīcas bija vien 30 minūšu brauciena attālumā. Šīs vēsturiskās pilsētas lielākā nozīme ir stāstos par pasaules atklājumiem daudzās pasaules daļās, ko paveica Admirāļa Nelsona flote. Pilsētiņai piemīt savs šarms, ko papildina tās šaurās ieliņas, flīzēm klātās ēkas, bruģis, kas jau tā nostaigāts, ka spīd kā ar vasku iesmērēts.
Lagos atrodas vienīgais bijušais vergu tirgus Eiropā, kas izskatās mānīgi mierīgs šodien, bet zem tā četrām romāņu arkām savulaik gūstekņi tika pārdoti augstākās cenas solītājiem.
Rēzija vienā momentā sāka izrādīt savu nepatiku pilnīgi pret visu un vienīgo mierinājumu viņa guva no ielas malā esošajā kafejnīcā nopirktā virtuļa.
Vēl pirms sēšanās autobusā uzmetam aci upei, kas ietek okeānā un tās ostā noenkurotajai kuģa replikai (bildē brūnais kuģis) ar kādu savos ceļojumos devās Kristofors Kolumbs.
Lagos pilsētiņa nav liela un mēs to paspējam izstaigāt 1h laikā. Tālāk jau dodamies uz 10 minūšu attālumā esošajiem klinšu veidojumiem okeāna krastā.
Lai arī liela daļa Algarves reģiona pludmaļu var lepoties ar savām klinšainajām pludmalēm, tomēr Ponte de Piedade ir vieta, kur šīs klintis var redzēt no augšas, kā arī šeit ir ļoti daudz okeāna veidotas alas, ko vislabāk apskatīt no ūdens ar laivu.
Dodoties arvien tālāk uz rietumiem vējš paliek arvien spēcīgāks, tomēr silts. Tālāk plāniņā ir Sagres pilsēta un Svētā Vincenta rags, kas ir Eiropas galējais rietumu punkts. Braucot uz šejieni, ainava paliek pavisam nabadzīga, jo stipro vēju dēļ, šeit dzīvot izvēlas vien retais.
Izkāpjot no autobusa sapratām, ka šeit ir mežonīgs vējš un salīdzinoši auksts. Labi, ka Rēzijai biju paņēmusi līdzi sedziņu. Nebiju domājusi, ka šeit būs tik skarbi apstākļi. Mati vējā un vējš matos!
Vietējie tirgotāji šeit ir ierīkojušas pāris treilerīšus, kas tirgo uzkodas. Oriģinālākā no tām bija hot-dog tirgotava, kur iedeva sertifikātu, ka šis ir pēdējais “karstais suns” līdz Amerikai. Rēzija gardu mutu notiesāja mammas “karstā suņa” desiņu un mammai palika vien plika maizīte. Jā, vecāki ir gatavi visu atdot, lai tik mazais priecīgs 🙂
Nav brīnums, ka senos laikos uzskatīja, ka šeit ir pasaules mala. Klinšu sienas slejas 60m augstumā un apakšā tikai milzu viļņi, kas triecas pret krastu. Neskatoties uz nemīlīgo vēju un pēkšņo dzestrumu, skats ir fantastisks!
Šeit arī atrodas viena no Eiropas spēcīgākajām bākām, kas rāda ceļu kuģotājiem.
Rēzijai šķiet ir vislabāk 🙂 Ietīta segā, siltumā viņa priecājas par apkārt esošo skatu un garāmgājēji neslēpj smaidus par mazās dāmas kukažiņas izskatu.
Atpakaļ ceļā Rēzija ir nogurusi un visu ceļu noguļ. Mums arī bišku mierīgāk, kad mazā guļ, jo nav jādomā par nebeidzamām izklaidēm un vaktēšanu.
Esot Portugālē un redzot tik daudz vietas, kur savus neticamajos jūras braucienos ir devušies Kolumbs, Magelāns, da Gama, rodas jau pavisam savādāka interese par šiem ceļojumiem, nekā tas bija skolas laikā. Kā saka: “Apetīte rodas ēdot”.
Nākamajā rakstā par piedzīvojumiem Portugālē, Algarves reģionā 7. diena.
Seko mūsu ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
