4.diena.
Lietus lija visu nakti un arī no rīta vēl nedaudz smidzina. Esam priecīgi piecelties siltā namiņā, nevis slapjā teltī. Mantu krāmēšana arī iet raitāk, ja nav vēl jāpiņķerējas ar telts mietiņiem un salijušu telts plēvi:)
No naktsmājām līdz slavenajam Trollstigen ceļam ir vien nieka 55km, bet pirms tam vēl jāmēro ceļš ar prāmi no Eidsdal līdz Linge. Prāmis iet 10 minūtes un par 3 pieaugušajiem kopā ar automašīnu samaksājām 163NOK (~17.60Eur).
Rēzija noguļ visu prāmja braucienu un nemaz nemana tā motora rūkoņu. Pievarējuši savu pirmo fjordu dodamies tālāk.
Gar ceļa malu bieži redzamas kalnu upes, kas mutuļot mutuļo, ūdens ir kristāla dzidrs un neapšaubāmi auksts. Paši cenšamies katru vasaru doties laivu braucienos pa Latvijas upēm, tāpēc vēl jo vairāk sajūsmināmies par upju straumi un varam tikai iztēloties, kas tas būtu par piedzīvojumu šeit laivot. Līdz šim vienīgā pieredze raftingā ir bijusi Turcijā pievarot 5 līmeņa upes grūtības pakāpi un tas bija lieliski!
Līdz ar Rēzijas piecelšanos arī mēs nolemjam, ka laiks kārtīgāk izstaipīt kājas un tieši pa ceļam ieraugām ūdenskritumu, kur ierīkots skatu laukums. Šo vietiņu pirms braukšanas nebijām ievērojuši, bet ir tik forši, ka viss nenotiek pēc dzelžaina ceļojuma plāna.
Skatu tiltiņš uztaisīts ar posmiem, kur zem kājām paveras vairāku metrus dziļa, upes izgrauzta ieleja un trakojošs ūdens! Rēzijai bailes ir krietni mazāk, nekā mammai un viņa droši soļo izzināt visu jauno 🙂
Tuvojoties Troļļu ceļam, mākoņi ir tik zemu un tik biezi, ka dažu metru attālumā redzamība ir visai švaka. Izrādās, ka esam jau šā ceļa sākumā jeb kalna galā, kur sākas izslavētais Norvēģijas serpentīna ceļš. Te atrodas arī kafejnīca ar panorāmas skatu un tāds kā panorāmas tiltiņš, bet mākoņu dēļ es knapi varu redzēt savas izstieptās rokas pirkstus, kur nu, vēl, lai ieraudzītu satriecošo dabas peizāžu 🙂 🙂 🙂 tāpēc nolemjam, ka nav vērt šeit uzkavēties un braucam tālāk.
Lēnu garu ripojam lejā pa serpentīnu, laužot mākoni un mēģinot saskatīt pretim un priekšā braucošās automašīnas.
P.S. Ārā ir +16 grādi. Jāmin, ka ceļojuma laikā ļoti pievērsu uzmanību gaisa temperatūrai, jo pirms brauciena lasot dažādus ceļojumu aprakstus par Norvēģiju nekādi nevarēju saprast cik auksts vai silts šeit būs un ko tad īsti, lai liek ceļa somā. Labi vien bija, ka ņēmu gan siltās drēbes, gan plānās, kā arī noderēja Rēzijas gumijas zābaciņi.
Tikai pusceļā beidzot varējām ieraudzīt kaut mazu daļiņu no tā, ko biju redzējusi interneta bildēs par šo skaisto vietu. Ceļš līkumu līkumos iekārtojies kalna nogāzē ļoti atgādināja pirms 6 gadiem piedzīvoto Transfagarašan ceļu Rumānijā! Trollstigen ceļu vairākkārt šķērso pamatīgs ūdenskritums, kas traucas lejup no pašas kalna virsotnes. Dabas skati patiesi ir skaisti veroties uz visām debespusēm.
Ceļa galā nolemjam piestāt nedaudz tūristiskā vietā ar kafejnīcu un suvenīru veikaliņu. Patiesais pieturvietas punkts, protams, bija iespaidīga izmēra trollis ar trim galvām un acīm kā lukturiem 🙂 Vismaz vienu bildi ar trolli vajadzēja, jo kas tad tas par ceļojumu uz troļļu zemi. Rēzija jau bija iepazinusies ar šo Norvēģijas mitoloģisko tēlu un pat iemācījusies izrunāt tā vārdu.
Kafejnīcā pa bargu naudu izdzeram savas kafijas un kakao dzērienus un varam sākt meklēt vietiņu, kur ieturēt pusdienas. Lai arī vieta pusdienām ir ar skaistu skatu, tomēr šeit bija tiešām auksti, jo tepat jau Atlantijas okeāns. Gaiss bija +14 grādus vēss, bet vēja dēļ likās, ka ir vēl par pāris grādiem zemāka temperatūra. Tā bija pirmā vieta, kur Rēzijai uzvilku rokas cimdus un pati nodomāju, ka neatteiktos no tādiem. Pusdienās bija Spilves gatavie ēdieni, ko uzsildījām uz, brīžam neatņemamās šī ceļojuma sastāvdaļas – prīmusa.
Mūsu nākamais mērķis bija izbraukt pa slaveno Atlantic road, kas stiepjas nedaudz vairāk kā 8km garumā gar Atlantijas okeāna krastu un braucot pa to tiek šķērsoti 8 tilti. Tuvojoties pirmajam tiltam, sāku smieties, jo no pakaļējā automašīnas beņķa varēja redzēt, kā mēs visi izstiepjam savās rokās visas iespējamās ierīces, mobilie telefoni, fotoaparāts un GoPro, kas dokumentētu šo skatu. Izrādījās, ka Atlantic road klasika jeb Strorseisundet tilts, kas ir arī garākais vēl tikai priekšā.
Nolēmām, ka piebrauksim Atlantic road no Bud pilsētas puses, lai ceļš būtu interesantāks , kā arī būtu vairāk iespējas patīksmināties par Atlantijas okeāna skaistumu. Beidzot mūsu acīm pavērās Strorseisundet tilts. Jā…tas bija to vērts 🙂
Pats tilts ir 260m garš, līkumots un tā maksimālais klīrens līdz jūrai ir 23 metri. 1989.gadā tas tika atvērts un līdz 1999.gadam tas bija maksas ceļš. Tilts ticis celts 6 gadus un tā būvniekiem bija jācīnās arī ar šī reģiona dabas untumiem, jo 12 reizes būvniecības darbi tikuši pārtraukti viesuļvērtu dēļ.
Pārbraucot pāri tiltam ir ierīkota autostāvvieta, kafejnīca un neliela pastaigu taka, lai labāk varētu aplūkot šo inženierbūves šedevru no dažādiem rakursiem.
Laiks doties tālāk, lai pamazām meklētu naktsmājas! Lietus jau kā labu laiku ir beidzies un varam izkāpt no gumijas zābakiem. Šodien ar naktsmāju meklēšanu iet grūtāk, jo gribam atrast vietu, kur var uzsliet telti. Izbraukājam un ar kājām izzondējam dažādus mazos celiņus, kas ved uz ūdeņiem, bet nekā! Celiņi vai nu, pēkšņi beidzas ar krauju vai priekšā ir privātmāja un saprotam, ka šajā valstī uzcelt telti nemaz nav tik vienkārši. Nez, varbūt esam nedaudz izvēlīgi! Ja līdz nebūtu meitas Rēzijas, tad jau varētu kaut ceļa malā uzsliet telti, bet ar gandrīz 2 gadus jaunu bērnu negribas palikt vietā, kur mazais kā suni jāpiesien pie ķēdes un tālāk par savu būdu tikt nevar!
Priekšā vēl viens prāmis. Pavadām kādas 40min kamēr to sagaidām, tikmēr paņemam kafiju, apelsīnu sulu un gardu hamburgeru, kas izmaksāja tieši 16€. Pats brauciens tāds nieks vien ir…20min brauciens izmaksāja 167NOK (gandrīz 18€). Čiks un esam jau otrā krastā 🙂
Lai arī bijām nolēmuši, ka turpmākās dienas naktsmājas ir jāmeklē ātrāk, tomēr realitātē tā vienmēr nesanāk. Rēzija sāk īdēt un atkārtot vārdu “māja”, kas šajā braucienā apzīmē: telts, namiņš un lūdzu vecāki šodien pietiek!
Beigās nolemjam par labu kempingam, kur varam uzsliet teltis un kurināt ugunskuru! Visos kempingos ir atsevišķa māja labierīcībām un dušas telpas, kopējā virtuve, kā arī veļas mazgātava. Mēs savus Jāņus jau esam nosvinējuši, bet norvēģi tikai šodien svin. Blakus mūsu telts vietai ir paliels vigvams, kur sabraukuši retro Citroen automašīnu īpašnieki, lai nosvinēt vasaras saulgriežus. Ik pa laikam no vigvama izpeld kāds norvēģis, kas vēlas pārmīt ar mums kādu vārdu un pacienāt ar pašu ceptu šokolādes kūku.
Rēzija ļoti labprāt palīdz mums pagatavot vakariņas uz uguns. Pat sīpolu kodīgā smarža un garša nav tam par šķērslis. Ļoti priecājos, ka meita ir tik prātīga, ka ugunij iet ar līkumu un zina, ka tā ir karsta. Šodien vakariņās top vīra pagatavots stūķis jeb kartupeļu biezputra ar žāvētu gaļiņu un nedaudz speķīti.
Nakts paiet kopā ar saules stariem, jo ir polārā diena. Naktslampiņa tā arī paliek neizņemta no somas 🙂 Rēzija par miegu sūdzēties nevar, jo guļ kā susurs. Šķiet starpība starp savu gultiņu un svaigu gaisu teltī nav neko izmainījusi gulēšanas paradumus.
Šodien pievarēti 380km, daži prāmji, viens maksas tunelis un vairāki maksas ceļi! Interesanti, ka par vienu no maksas tuneļiem maksājām būdiņā ar šlagbaumu un tā arī bija vienīgā šāda veida vieta. Pārejā ceļā esošie maksas tuneļi darbojas uz skanera pamatu, kur vēlāk tiek atsūtīts rēķins automašīnas īpašniekam. Nu, tagad gaidām, kad tas rēķins būs, jo kā viena no paziņām teica, tad pēc 2 mēnešiem viņa šādu rēķinu esot saņēmusi.
Pie garajiem ceļa gabaliem esam pieraduši. Rēzija diezgan labi pacieš braukšanu un esam sapratuši, ka viņa būs “road trip bērns”. Meita ir sākusi apgūt podiņa mācību un ik pa laikam pieprasa, lai piestājam “zaļajā pieturā”. Pēc kāda brīža piefiksējām, ka viņa ir sākusi izmantot šo savu jauno štelli, kas kalpo par iemeslu iespējai izstaipīt kājiņas un izskrieties. Tad nu, viņa mēdz mūs apmānīt ar savu lūgumu. Braucot meita mēdz pagulēt divas diendusas, lai arī ikdienā iztiekam tikai ar vienu gulēšanu, bet arī mums lielajiem brīžiem acis krīt ciet. Šodien savu maršrutu esam pabeiguši netālu no Trondheimas, kur dosimies taisnā ceļā rīt no rīta 🙂
Seko mūsu piedzīvojumiem un ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
Nākamajā rakstā braucam tālāk meklēt piedzīvojumus Norvēģijā.
