12.diena/ 5.oktobris
Pa nakti mūsu draugi Ģirts ar sievu Annu aizbrauca uz lidostu, lai apciemotu radus Astrahaņā, bet mums pārējiem pieciem piedzīvojumu meklētājiem šodien ir jāatgriežas Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi un jāmēro viss garais ceļš no Armēnijas galvaspilsētas Erevānas.
Ņemot vērā, ka maršruts veda atkal gar Kaukāza reģiona lielāko ezeru Sevan, tad nolēmām, ka šoreiz mums ir noteikti jāatrod, kur pasniedz izslavēto krabju kebabu.
Pie ezera ir izveidots neliels tūristu pieturpunkts, kur var izstaigāties pa nelielām suvenīru bodītēm un aiziet apskatīties Sevanavank klosteri. Es biju vienīgā, kas gribēja mērot daudzos pakāpienus kalnā, lai apskatītu šo klosteri un Sevan ezeru no augšas, bet tikmēr mani ceļabiedri bija atraduši kafejnīcu ar kebabiem.
Dienas atlikusī daļa paiet braucot un Tbilisi ierodamies laicīgi – vēl pat nav satumsis. 288 km ir jau aiz muguras un nu, mēs varēsim 2 pilnas dienas apskatīt Tbilisi.
No mūsu apartamentu balkoniņa paveras superīgākais skats uz pilsētu! Varam dzert vīnu, ēst pa ceļam Armēnijā nopirkos vēžus un jūsmot par burvīgo un silto vakaru.
13.diena / 6.oktobris
Rīta cēliens un gājiens brokastīs! Bijām jau noilgojušies pēc hinkāļiem, tāpēc brokastīs pasūtām tos un garšīgās hačapuri maizītes 🙂
Šodienas plāns ir apmeklēt tirdziņus un sapirkt garšvielas un citus gardumus, ko vest uz mājām. Renārs jau ir bijis Gruzijā, tāpēc zināja uz kuru tirgu mums noteikti ir jāaizbrauc.
Sākumā gan nolaidām nedaudz šķērsām un sajaucām tirgus, jo tie te nav retums. Iemaldījāmies vairumtirgotāju tirgū, kur visu pārdeva kastēs, maisos… Izstaigājām to kā kārtīgiem tūristiem pienākas un braucām uz mūsu nolūkoto tirdziņu.
Sapirkām garšvielas pusgadam! Pārdevēja nemaz neskopojās uz mūsu prasītajām 2 glāzītēm no garšvielu spaiņa vēl pa virsu uzbērt vienu glāzi tāpat 🙂 Somas smaržoja pēc bārbalām, hmeļi-šumneļi, svanu sāls, mix maisījuma, adžikas un tkemali mērces. Šis ir pirmais pirkums tirgū un mūs jau cienā ar čacu 🙂
Somas paliek smagākas, bet vēl jālūko vietiņa sieriem un basturmai 🙂 Gruzīnu tradicionālais siers ir brinza, kam raksturīgs izteikts sāļums. To arī liekam somā 🙂
Čurčellas mājiniekiem, čurčellas darba kolēģiem! No vīnogu sulas, no granātābolu sulas, no kivi un citiem augļiem un ogām… Izvēle vairāk kā plaša un viss tik krāsains!
Tirgū laiks paiet nemanot, bet mūsu tālāk apmeklētais Tbilisi krāmu tirgus to vienkārši apēd!
Ja sākumā krāmu tirdziņš likās tāds neliels un nekas dižs, tad jau aiz stūra redzētais lika domas mainīt. Te ir vesels parks, kura ieskautās ieliņas ir pilnas ar krāmu lietiņu tirgotājiem.
Te var atrast gandrīz visu un, protams, katrai lietai ir sava vēsture! Šis tas lika atcerēties bērnību, jo arī manās mājās bija šādi priekšmeti!
Mans vīrs nespēja noturēties un nopirka sev labu labo kabatas nazi, es un draugi nopirkām uz plīts vārāmo trauku kafijas pagatavošanai. Jāsaka, ka krāmu tirgus vairāk jau bija tīrā interese, ko cilvēki pārdod, nekā pats pirkšanas drudzis 🙂
Pēc kārtīgi pavadītas dienas nolēmām, ka ir laiks apmeklēt izslavētās sēra pirtis. Tbilisi tās ir biezā slānī un katrs var izvēlēties kādu vien vēlas un cik dārgu vēlas. Mūsu naktsmāju ielas otrā pusē atradās vairākas pirtis un varējām uz tām gluži vai čībās aiziet.
Vīrs jau bija tādās bijis un pastāstīja aptuveni uz ko gatavoties, jāsaka, ka realitātē dažas nianses, tomēr atšķīrās no nostāstiem 🙂
Aizgājām visa kompānija kopā – mēs divas dāmas un trīs kungi. Mūs laipni sagaidīja un pajautāja vai vēlamies tikai pirti vai arī masāžu. Visi kā viens ņēmām arī masāžu, jo gribējās gan relaksēties, gan nobaudīt kā tas ir šeit. Pirts ar masāžu maksāja 30 lari, kas ir 11.60 Eur. Pa 1 laru izsniedza palagu, jo dvieļus nepaņēmām. Vīrs bija iestāstījis, ka tos nevajag! Ha! Neticiet vīriešiem 🙂
Pavadīja mūs uz dāmu ģērbtuvēm. Abas noģērbjamies, kaut ko pļāpājam, smejamies, ietinamies savos palagos un nu, tik iesim karsēties! Ātri vien mums apskaidroja, ka paladziņš jāatstāj un jāiet pirtī kā no mātes miesām.
Ieejam lielā pirts telpā, kurai pa vidu ir divas kolonas, griesti izskatās kā dievnamos, kur iezīmējas gotikas arhitektūras stils, tikai tie ir dekorēti ar sadauzītu flīžu fragmentiem. Var redzēt, ka šī pirts ir ļoti sena, ar savu vēsturi un vietējo iedzīvotāju iecienīta! Esam vienīgās “ārzemnieces” 🙂 Jāpiebilst, ka pirtējamies visas sievietes vienā telpā, kur atrodas flīzēti podesti, uz kuriem turpat arī masē apmeklētājus. Nav nekādas atsevišķas telpas vai aizkariņu 🙂
Karstums pirtī ir no karstajiem sēra ūdeņiem! Viss gaiss ir kā ar vieglu tvaiku un nemaz neteiktu, ka būtu karsti. Gar vienu sienu dušas, nu, ja tā var nosaukt cauruli piestiprinātu pie sienas 🙂 Noskalojamies un lūkojam pēc baseina! Kurs tas ir? Ha! Turpat otrā telpas pusē, tāds maziņš 2×2 metri un līdz padusēm dziļš! Sākumā sēžot baseinā liekas forša silta vanniņa, bet jau pēc 15 minūtēm jūti, ka sirds sāk neturēt slodzi un paliek par grūtu un metamies sēdēt uz baseina maliņas.
Sagaidām savu kārtu masāžai, kas vairāk bija ādas pīlings. Varu teikt, ka liekas ādas slānis bija vairāk kā biezs! Nāca nost kā aitai, kurai kažoku apcērp 🙂 Interesantākais, ka nedēļas laikā atkal viss uzaug atpakaļ 🙂
Līdz ar tumsu izejam Tbilisi naksnīgajās ielās un pilsēta jau ir tērpusies krāšņā vakarkleitā. Mājas, kafejnīcas, cietokšņi, tilti ir vienās gaismās un skats ir brīnišķīgs!
14.diena / 7.oktobris
Pēdējā diena Tbilisi. Saulīti nomainījuši mākoņi, bet gaiss tomēr ir silts. Vakar atdevām auto un šodien staigājam ar kājām. Izbraucam ar funikulieri, kas paceļ mūs virs pilsētas.
Augšā atrodas Matatsminda parks. Mēs bijām trāpījuši nesezonā un apmeklētāji bija maz, bet tas mums neliedza to izstaigāt un pat izbraukt pa amerikāņu kalniņiem.
Izmantojām arī iespēju izbraukt ar pacēlāju uz Narikala cietoksni un pie viena apskatīties Mātes Gruzijas statuju tuvumā.
Vakarā aizgājām jau uz citu sēra pirti. Tā bija nedaudz šikāka, jo piedāvāja privātās telpas ar savu pārģērbšanās telpu un atsevišķu baseinu. Administratore laipni piedāvāja mums izvēlēties ģimenes pirti un visiem pieciem iet kopā, bet nē, nē… 🙂
Pēc pirts paēdām vakariņas mūsu naktsmāju saimnieces ieteiktajā krogā, izstaigājām vēl naksnīgo pilsētu un plkst. 01:00 bija jāpošās uz lidostu.
Ņemot vērā mūsu kompānijas stipro draudzību, tad domāju, ka šis nebūs pēdējais ceļojums visiem kopā un iespējams nākamreiz nobriedīsim visi ņem līdzi savus bērnus! Jā, mums bija arī kašķi, jo sadzīvot visiem kopā vairāk par 14 dienām arī ir jāmāk, bet mēs mākam visu izrunāt un jau pēc 10 minūtēm atkal būt uz viena viļņa 🙂
Divas nedēļas bija pietiekami ilgs laiks, lai paspētu iepazīt gan Gruziju, gan Armēniju. Abas valstis, lai arī kaimiņienes, tomēr viena no otras krasi atšķirīgas un burvīgas katra savā veidā. Uz šejieni ir jābrauc un jābauda, jābauda, jābauda! Mūsu vecāku brīvsolis ir beidzies! Esam labi atpūtušies un noilgojušies pēc saviem mazajiem rezgaļiem. Bija pat gadījums, kad kāds no mūsu kompānijas bija tik jūtīgs, ka Skype sarunas laikā ar savu meitiņu pārtrūka interneta savienojums un lija asaras un tā nebija mamma, bet gan viens no brašajiem tētiem 🙂 Tātad ir laiks atgriezties mājās un kalt jaunus piedzīvojumu plānus 🙂
Seko mūsu piedzīvojumiem un ceļojumiem arī Facebook blogā Ceļojam ar bērnu.
