Šorīt biju piecēlusies ātrāk nekā citi. Klusiņām saģērbos, jo Rēzija ar tēti vēl šņāca, un devos gaidīt pārējās meitenes, lai varētu jogot. Jau pirmais skats pa logu lika saprast, ka šodien dieniņa būs vareni jauka! Neviena mākonīša un tūlīt, tūlīt aiz kalniem paslēpusies saulīte sāk sildīt pēc siltuma izsalkušos ķermeņus
Vīram nekāda lielā gulēšana nesanāca, jo tieši pēc 7 minūtēm arī cēlās Rēzija Mēs tikmēr ar meitenēm un taksīti Mia baudījām mierīgo jogu un uzlecošo sauli.
Ieturējuši laiskas brokastis, visiem bija nojauta, ko šodien darīsim. Žigli devāmies pa istabām, lai paķertu peldlietas, dvieļus un lielisku garastāvokli. Sapakoju visu nepieciešamo Rēzijai, proti, ēst, pamperi, salvetes.
Beidzot mums visiem būs iespēja iemēģināt okeāna viļņus uz sērfa muguras.
Atbraukuši uz pludmali nolūkojām kādu kāpu ieplaku, lai nedaudz patvertos no vēja un uzslējām savu nometni. Katram no mums piešķīra pa pludmales teltij, kas mūs pasargāja gan no vēja, gan stiprajiem saules stariem. Līdzi ņēmām arī ratus, lai Rēzijai būtu kur atlaisties uz dienas dusu.
Paši dzīvojam Jūrmalā un man jau bija doma, ka iepirkšu sev vasarai šādu telti, lai ar Rēziju varētu pavadīt laiku jūras karstā. Tagad bija iespēja šādu telti iemēģināt un jāsaka, ka mums patīk.
Lai dotos pretim okeāna viļņiem sadalījāmies divās grupiņās. Vīrs gāja pirmais, es pēc tam. Kamēr pirmie cīnījās ar viļņiem tikmēr, mēs krastā palikušie pieskatījām mantas, ķērām sauli un baudījām viens otra sabiedrību. Mūsu kompānijas Klāvs (9 gadi) bija pirmais, kas izlīda no ūdens. Kā beigās izrādījās viņu vienkārši iztrieca no ūdens, jo kā jau katram bērnam, zobi vairs neturas viens uz otra, bet no ūdens ar nevar izkāpt. Ieraudzījusi Klāva kratīšanos no drebuļiem nodomāju, ka ūdens droši vien ir baismīgi auksts, bet tomēr tas mani neatturēs, lai vismaz vienreiz pamēģinātu sērfošanas priekus.
Mēs kā jau iesācēji domājām, ka šļūksim uz lielā sērfa dēļa. Nē! Mums tika piešķirti bodyboards, uz kuriem viļņus iekaro guļot uz tiem. Bodyborads arī ir mazāki nekā sērfa dēlis. Patiesībā ar sērfošanas dēli no malas viss izskatās skaisti un viegli, bet īstenībā ir jānoperas pa viļņiem kādas 3h, lai uz 10sek. uz tā nostāvētu. Otra lieta ir tikšana ūdenī, jo turot sērfa dēli un triecoties viļņiem pret to ir visai pamatīgi jānopūlas, lai tiktu līdz pienācīgam dziļumam, jo laukums tam ir krietni lielāks, nekā bodyborad.
Kad vīrs bija guvis priekšstatu par sērfošanu, tad bija pienākusi arī mana kārta. Nodevu viņam stafeti Rēzijas pieskatīšanā un tā nu, sanāca, ka mazā dāma tieši bija sākusi niķoties, jo nāca virsū miedziņš. Domāju, ka palikšu līdz viņa iemigs, bet man tika dota zaļā gaisma un teikts, ka viss būs kārtībā. Super! Ūdens bija silts, viļņi lieli jo lieli…. Izbaudīju šo no visas sirds Iztrakojos pa viļņiem kā mazs bērns un uz brīdi atļāvos nedomāt par mammas pienākumiem.
Kamēr vecāki uz maiņām kaifoja par pirmo sērfošanu, tikmēr mūsu meita bija ielaidusies miedziņā. Gandrīz visu laiku, ko pavadījām pludmalē, viņa nogulēja. Laikam jau, ka tas svaigais okeāna gaiss Vismaz tā gribās domāt Rēzijai pat netraucēja mūsu skaļie smiekli, kad rakām viens otru smiltīs un spēlējām volejbolu.
Rēzija pamodās jau brīdī, kad pamazām sākām domāt par došanos atpakaļ uz villu. Turpat ratu kulbiņā nomainījām pamperu, kā arī sataisījām ņammu. Tagad, ar pilnu punci, meitene atkal var turpināt izbaudīt dienu un nopētīt tēta noķerto krabi
Visu šo dienu pavadījām pludmalē, sauļojoties, peldoties, sērfojot, spēlējot bumbu… Nesteidzīgi un mierīgi Rēzija līdz pat šai dienai nav bijusi pie vainas tam, lai mamma vai tētis nevarētu atpūsties vai redzēt kaut ko vairāk par savas mājvietas sienām. Tas neapšaubāmi tikai priecē
Nākamajā rakstā par piedzīvojumiem Fuerteventurā 5.dienā.